Lai novērstu vardarbību skolās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saskata vairākus iespējamos problēmas risinājumus, piemēram, izstrādāt skolu iekšējās kārtības paraugnoteikumus, nodrošināt skolas ar atbalsta personālu – sociālajiem pedagogiem, psihologiem, pedagogu palīgiem, kā arī pieļauj iespēju noteikt par obligātu pienākumu par vardarbību skolā vērsties ar iesniegumu policijā.
Tāpat plašāk jāiesaista agresīvie bērni sociālās korekcijas programmās. Taču ne mazāk būtiski ir rast risinājumu situācijām, kad vecāki neatzīst savu atvašu vainu incidentos, nedomājot ne par citiem bērniem, ne sabiedrību kopumā, ceturtdien pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).
Deputāti un eksperti bija vienisprātis, ka problēma ir kompleksa un atbildība par vardarbību skolās jāuzņemas pašvaldībām, skolu vadībai, pedagogiem, pašiem bērniem, kā arī bērnu vecākiem. Savukārt komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) akcentēja mediju lomu vardarbības izplatībā.
Kā deputātiem skaidroja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, pedagogi, redzot vardarbības pazīmes, nelabprāt ziņo policijai un situācija tiek risināta, bērnu vecākiem panākot vienošanos savā starpā. Turklāt izredzes bērnu uzvedības uzlabošanai ir niecīgas, jo bērnu vecāki nereti nepiekrīt savas atvases nosūtīšanai pie psihologa vai psihoterapeita, sacīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. Pedagogu nedrošību rīkoties veicina atbalsta trūkums no vecāku puses, jo ir ne tikai grūtības saņemt morālu atbalstu, bet arī komunicēt - dažkārt vecāki piekrīt sazināties ar skolotāju vienīgi ar advokāta starpniecību, pauda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Modra Jansone.
Runājot par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos, klātesošie atzina, ka tiesiskā bāze bērnu tiesības uz drošu vidi aizsargā, taču ir problēmas ar tās iedzīvināšanu realitātē.
Piemēram, likumā noteikts, ka katra skola ir atbildīga par to, kā tajā nodrošināt bērnu drošību, patstāvīgi izstrādājot iekšējās kārtības noteikumus. Taču ne vienmēr tajos reglamentēta pedagogu un skolas vadības rīcība konfliktsituācijās, informēja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Tāpat viņa akcentēja, ka tikai nedaudzas pašvaldības pildījušas likumā noteikto pienākumu vardarbīgajiem bērniem izstrādāt sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmas.
Komisijas deputāte Inga Vanaga (RP) aicināja nozares ekspertus apzināt labos piemērus cīņā ar vardarbību skolās, izpētot ārzemju valstu pieredzi, kā arī aicināt talkā nevalstiskās organizācijas.
Jau vēstīts, ka sabiedrības uzmanība vardarbībai tika pievērsta pēc tam, kad pirms aptuveni mēneša Jaunjelgavas vidusskolā kāds 11 gadus vecs piektklasnieks skolas tualetē nežēlīgi piekāvis pirmklasnieku. Mazais skolēns turēts aiz rokām, kamēr viņam sists pa kailu kājstarpi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
