'Exit poll': Ušakova izaicinātāji cieš sagrāvi – pirmo reizi Rīgā vienam sarakstam absolūtais vairākums  (1621)

Vēlētājus pie iecirkņiem sestdien aptaujāja ziņu aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio ar socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu.

Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem Rīgā  par SC/GKR nobalsojuši 52,6% vēlētāju, par nacionālo apvienību – 23,67%, par "Vienotību" – 15,27%. Pārējās partijas saskaņā ar aptauju nav pārvarējušās 5% barjeru un nākamajā Rīgas domē neiekļūs.

Saskaņā ar aptauju par Latvijas Zaļo partiju nobalsoja 3,52%, par Latvijas Zemnieku savienību – 1,61%, par Reformu partiju – 1,61%, partija "Par dzimto valodu!" ieguva 0,49% vēlētāju balsis, partija "Vienoti Latvijai!" – 0,43%, "Par Neatkarīgu LV!/Solidaritāte" – 0,31%, par "Alternative" savu balsi atdeva 0,25%, Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju atbalstīja 0,12%, Rīcības partiju – 0,12%.

Galvenie Ušakova "izaicinātāji" šajās pašvaldību vēlēšanās – "Vienotība" un Nacionālā apvienība savās programmās un arī publiskajā retorikā uzsvēra nepieciešamību latviešu elektorātam nepieļaut varas nonākšanu SC rokās. Vēl vēlēšanu dienā "Vienotības" Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka svarīgākais šajās vēlēšanās ir, lai uzvarētu labēji centriskas partijas.

Kopš 1997.gada vēlēšanām Rīgā nevienam sarakstam nav izdevies iegūt vairāk nekā 50% vēlētāju atbalstu, un attiecīgi galvaspilsētu pārvaldīja dažādu politisko spēku koalīcijas, kas nereti nespēja sastrādāties visus četrus gadus, gāžot mērus. Pēdējo desmit gadu laikā izņēmums bija līdzšinējā domes koalīcija, kurā vairākumu veidoja SC un LPP/LC (vēlāk pārtapa par GKR). Šie spēki arī nolēma šajās vēlēšanās startēt kopā un par savu mērķi noteica vairāk nekā 50% vietu iegūšanu.

Daugavpilī ar lielu atrāvienu uzvarējusi Latgales partija, kas saskaņā ar "exit poll" datiem ieguvusi 32,56%, un tikai krietnā attālumā seko "Saskaņas centrs" ar 18,6% balsu. Zīmīgi, ka 5% barjeru otrajā valsts lielākajā pilsētā pārvarējusi vēl vesela plejāde – "Alternatīvie" ar 9,69%, Attīstības partija ar 8,53%, ZZS ar 6,78%, STP/TK ar 5,62% un "līdz ar nagiem" pašreizējās pilsētas galvas Žannas Kulakovas pārstāvētais "Mūsu partija/Reformu partija" bloks – 5,43%.

Trešajā valsts lielākajā pilsētā Liepājā uzvarējusi mēra Ulda Seska Liepājas partija ar 39,21% balsīm – tā vēlētāju aptauja. Tomēr uz papēžiem tai min Reformu partija ar 35,24%. Vēl 5% barjeru pārvarējuši "Saskaņas centrs" ar 12,70% balsu. Ja ticam "exit polls", citi politiskie spēki pie Liepājas domes galda nesēdēs. "Vienotībai" pietrūkst vesela procenta (4,92%), bet odiozā Luija Fonteina "Reģionu aliansei" neesot pat 2%.

Rēzekne ir vēl viena pilsēta, kur, līdzīgi kā Rīgā, izskatās, ka "Saskaņas centram" nebūs jāapgrūtina sevi ar koalīcijas partneru meklējumiem – "exit poll" paredz viņiem 52,01%. Apvienotajam latvisko partiju sarakstam vien 14,14%, "Vienoti Latvijai" 9,6%, Tautas kontrolei 6,81%, bet ārpus vienotā saraksta lepni palikušajai "Vienotībai" – 5,41% un nelielas cerības būt pārstāvētai "Latgales sirds" pašpārvaldē.

Ventspilī Aivara Lemberga "Latvijai un Ventspilij" iegūs 77,05% balsu, ja "exit poll" rezultāti izrādīsies pareizi. "Reģionu alianse/Reformu partija" saņems vien 7,98%, "Vienotība" 6,19%, bet Nacionālas apvienības spēkiem vēlētāju aptauja saka 4,99% - tātad knapas teorētiskas izredzes tikt pilsētas domē.

Jelgavā Andra Rāviņa pārstāvētā ZZS uzvarējusi vēlēšanas ar 31,08% - tā liecina vēlētāju aptauja. Tai pakausī elpo SC ar 25,93%, un 5% barjeru pārvarējuši vēl Nacionālās apvienības bloks ar 15,62%, "Vienotība" ar 8,70%, Reģionu alianse ar 8,7% un LSDSP ar 5,48%. Tātad, ja vēlētāju aptaujām ir taisnība, Jelgavā būs sadrumstalota dome.

Toties vēsturiski anekdotiski sadrumstalotajā Jūrmalā radušies priekšnosacījumi, lai iestātos stabilāki laiki – tā "exit poll". Gata Trukšņa ZZS savācis veselus 43,41%, SC 16,56%, "Vienotība" 9,16%, Nacionālās apvienības bloks 8,2%, "Tev, Jūrmalai" 5,31%, un citu domē iekļuvušo nav.

Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš portālam "Delfi" sacīja, ka nevajadzētu uz "Exitpoll" datiem skatīties kā uz faktisko vēlēšanu rezultātu, jo daudzas pozīcijās atšķiras uz vienu vai otru pusi - liels procents bija tādu, kas neatklāja savu izvēli, tāpēc nav pamata domāt, ka viņu simpātijas sadalās tāpat, kā to rāda aptaujas. Aptauja dod priekšstatu par to, "no kuras puses vējš pūš".

No šī skatupunkta raugoties, izskatās, ka SC/GKR būs dabūjis "kontrolpaketi" Rīgas domē un tam nevajadzēs sadarbības partneri. Tomēr, lai to droši apgalvotu, ir jāsagaida faktiskais vēlēšanu rezultāts.

Tas ko "Exitpoll" rāda - Nacionālajai apvienībai (NA) jaunā sasaukuma domē būs vairāk vietu, nekā "Vienotībai", līdz ar to secināms, ka pēdējo nedēļu televīzijas debates un NA uzstāšanās tajās ir atstājušas savu iespaidu.

Trešā intriga bijusi par to, kas Rīgā notiks ar "zaļajiem". "Exitpoll" dati liecina, ka viņi varētu nebūt pārvarējuši noteikto barjeru. Tomēr, līdz oficiālo rezultātu apkopošanai, "cerības vēl ir," sacīja Kaktiņš. 

Par Jūrmalu runājot, izskatās, ka jaunā dome būs mazāk sadrumstalota, nekā iepriekšējā, atzīmēja SKDS vadītājs. Viņš sacīja, ka nav pārsteigts, ja ZZS ir līderi, jo tās faktiskais rezultāts ir ļoti labs, bet ir vairākas partijas, kas stāv uz 5% robežas. Kaktiņš sacīja, ka mazāka sadrumstalotība dod lielāku patstāvību un tādejādi būs arī vieglāk izvēlēties jauno mēra amata kandidātu.

Viņu nepārsteidz arī aptaujas dati par rezultātiem Ventspilī, jo "Latvijai un Ventspilij!" izskatās, ka būs uzvarētāji, tāpat kā tas bijis iepriekš. Ja skatāmies aptauju datus, tie liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju, ir apmierināti ar domes darbu un dos mandātu līdzšinējai varas partijai, sacīja Kaktiņš. Situācijai Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē Kaktiņš gan pievērsies mazāk, bet arī šajās pilsētās iepriekšējo aptauju dati liecinājuši, ka varas groži paliks iepriekšējo varnešu rokās.