Jaunais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) mēneša laikā kopš stāšanās amatā divas trešdaļas sava darba laika veltījis dialoga atjaunošanai ar sociālajiem partneriem un nozares pārstāvjiem, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pastāstīja ministrs.
Dombrovskis, jau stājoties amatā, uzsvēra, ka turpinās sava priekšgājēja Roberta Ķīļa iesāktās reformas, taču ar atšķirīgām metodēm, proti, meklējot konstruktīvu dialogu ar visām izglītības un zinātnes nozarē iesaistītajām institūcijām.
Kopš stāšanās amatā maija sākumā, Dombrovskis jau paviesojies Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē, ticies ar citu augstskolu vadību, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi un citām institūcijām.
"Apmēram divas trešdaļas laika aizgāja, lai atjaunotu dialogu ar sociālajiem partneriem," teica Dombrovskis.
Pārējo laiku viņš veltījis pedagogu atalgojuma un motivācijas sistēmas izmaiņām, kas ir viena no Dombrovska galvenajām prioritātēm ministra amatā.
Kā galvenos veicamos darbus viņš arī nosauca augstākās izglītības reformu turpināšanu ar mērķi to padarīt starptautiski konkurētspējīgāku.
Izglītības ministrs atzina, ka šie ir lieli mērķi, virzībai uz kuriem jābūt nepārtrauktai un to nedrīkst novilcināt.
Apmēram stundu ilgajā diskusijā ar Saeimas komisijas deputātiem, ministrs atzina, ka iedzīvotāju skaita straujā sarukuma dēļ viens no ministrijas “top uzdevumiem” ir mazo skolu nākotnes jautājuma risināšana. Pašlaik Latvijas lauku skolās bieži uz vienu pedagogu ir vien pieci skolēni, kamēr pilsētās klašu kolektīvi ir pat līdz 30 bērniem.
Kā risinājuma variantu, lai pašreizējo, pirms vairākiem gadu desmitiem veidoto vispārējās izglītības sistēmu pielāgotu mūsdienu vajadzībām, Dombrovskis par piemēru nosauca Igaunijā īstenoto praksi - valsts uztur kādu vidusskolu vai ģimnāziju, ja pašvaldības atsakās no vidusskolas programmām savās mazajās skolās. Tas vietvalžiem ļautu brīvprātīgi izvēlēties tālāko izglītības jomas pārraudzību.
Jau vēstīts, ka iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis veselības sarežģījumu dēļ atkāpās no amata un par viņa pēcteci šajā amatā maija sākumā kļuva Dombrovskis.
Ķīlis pēc stāšanas amatā ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību, it īpaši no Latvijas augstskolu vadības puses.
Piemēram, Ķīlis piedāvāja mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu un vairs nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām, kā arī ierobežot šādu programmu pastāvēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
