Tieslietu ministrs: nozieguma upuri ir abi – cietušais un varmāka  (33)

Otrdien mediju brīfingā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) žurnālistiem norādīja, ka sabiedrībā parasti tiek runāts, kā rīkoties pēc vardarbīga nozieguma izdarīšanas, nevis pirms tam. Katrā noziegumā ir cietušais un varmāka, bet rezultātā par upuriem kļūst abi, jo arī noziegumu izdarījusī persona degradējas, sacīja ministrs.

Ministrs norādīja, ka TM ar izstrādāto koncepciju mēģinās visaptveroši veidot sistēmu, kas jau iepriekš spēs paredzēt vardarbīgas situācijas novēršanu. Ministrs papildināja, ka koncepcijā vēl nav norādīti konkrēti likuma grozījumi, bet tā iezīmē variantus, kādus TM piedāvā, un iespējas ir divas - nopietns pašvaldības darbs, ko vairāk atbalsta arī ministrija, jo tas būs efektīvāk, vai arī balstīt darbu uz spēcīgu valsts institūciju iejaukšanos.

Savukārt ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska sacīja, ka preventīvie piespiedu līdzekļi nav jāuztver kā sods, jo šī sistēma palīdzēs nenonākt līdz pārkāpumam un personai saprast savas rīcības riskus.

Kā ziņots, valdība otrdien skata TM sagatavoto koncepciju preventīvo piespiedu līdzekļu ieviešanai, kas paredz novērst vardarbību veicinošus apstākļus un cēloņus, aizsargāt un sniegt nepieciešamo palīdzību apdraudētajām personām.

Ministru kabineta (MK) komiteja koncepciju atbalstīja jau martā. Ministrija norādījusi, ka preventīvos piespiedu līdzekļus varēs piemērot ikvienai vienpadsmit gadu vecumu sasniegušai personai, kuras uzvedībā tiks konstatēti vardarbības riski vai kura citādi radīs vai varētu radīt citas personas dzīvības, veselības, dzimumneaizskaramības, tikumības vai brīvības apdraudējumu.

Gratkovska brīfingā norādīja, ka par pamatu šādam vecuma slieksnim ir noteikts audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas vecums, bet, izstrādājot normatīvo aktu, varētu diskutēt par vecuma sliekšņa samazināšanu, ja tas būs nepieciešams.

Patlaban valsts un pašvaldību institūciju rīcībā nav instrumentu, ar kuriem varētu ietekmēt personas uzvedību, kad tā apdraud citu cilvēku drošību. Ar preventīviem piespiedu līdzekļiem būs iespējams ne vien aizsargāt apdraudētās personas un sniegt tām nepieciešamo palīdzību, bet arī novērst vardarbību veicinošus apstākļus un cēloņus, kuru dēļ apdraudējums pastāv.

Lai varētu realizēt efektīvus pasākumus, tiek izvirzīti vairāki līdzekļi, tostarp apdraudējumu radošās personas uzraudzība - aizliegumi tuvoties konkrētām vietām, pienākums saņemt sociāli rehabilitējošus pakalpojumus un citi -, rehabilitējošās aizsardzības noteikšana, kā arī preventīvā drošības nauda. TM ir paredzējusi, ka personai, kas ir veikusi vardarbīgu nodarījumu, tiks uzlikts pienākums uz noteiktu laika periodu, ne ilgāku par diviem gadiem, iemaksāt naudas summu - apmērā no 50 līdz 5000 latu. Persona šo naudu zaudēs, ja izdarīs vēl kādu vardarbīgu nodarījumu vai nepiedalīsies tai noteiktajās sociāli rehabilitējošajās programmās.

Arī attiecībā uz šīs drošības naudas līdzekļa piemērošanu departamenta direktore izteicās, ka katrs gadījums tiks skatīts individuāli un notiks saprātīga piemērošana.

Ministrija skaidro, ka vardarbības risku radošās personas valsts un pašvaldību institūciju redzeslokā nonāks pēc kāda notikuma vai pēc informācijas saņemšanas no konkrētām fiziskām personām vai nevalstiskajām organizācijām.

Kā viens no riskiem tiek nosaukta arī personas sodāmība, tādēļ Valsts probācijas dienestam (VPD) un brīvības atņemšanas iestādēm pirms savu funkciju veikšanas beigām jānovērtē risks attiecībā uz personām, kuras iepriekš izdarījušas ar vardarbību saistītus noziedzīgus nodarījumus. Tāpat šāds izvērtējums ir jāveic tad, kad pret personu ir atteikts sākt kriminālprocesu par vardarbīga nodarījuma izdarīšanu vai šāds kriminālprocess tiek izbeigts.

Ja attiecīgā institūcija uzskatīs, ka vardarbības risks pastāv un apdraudējuma efektīvai novēršanai varētu būt nepieciešams piemērot preventīvos piespiedu līdzekļus, tā visu informāciju nosūtīs starpinstitucionālās sadarbības grupai, vienlaikus ierosinot pieņemt lēmumu konkrētajā lietā. Šīs grupas attiecīgi būs pašvaldībās izveidotas dažādu amatpersonu un speciālistu komandas. Šāda abu iesaistīto pušu sadarbība nodrošinās, ka katrs konkrētais gadījums tiks vispusīgi izvērtēts, piemērojot tikai efektīvākos preventīvos piespiedu līdzekļus.

Grupās būs pastāvīgie locekļi, kas pārstāvēs pašvaldības sociālo dienestu, pašvaldības policiju, Valsts policiju, bāriņtiesu, VPD, kā arī citus pieaicinātos speciālistus, piemēram, brīvības atņemšanas iestādes pārstāvi, narkologu vai psihologu. Grupas pieņems lēmumu par preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Ministrija norāda, ka atsevišķos ar vardarbību mājās saistītos gadījumos iepriekš aprakstītā preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas procedūra būs pārāk ilga. VP un Pašvaldības policijas darbinieki paši uz vietas veiks visus nepieciešamos pasākumus konfliktējošo pušu nošķiršanai un apdraudētās personas aizsargāšanai. Preventīvajiem piespiedu līdzekļiem nebūs noteikta termiņa, pēc kura tos vairs nevarēs piemērot, tomēr, lai savlaicīgi reaģētu uz izmaiņām personas uzvedībā, grupas lēmumus vajadzēs regulāri pārskatīt.

MK komiteja tāpat atbalstīja variantu, kas paredz pašvaldībām nodrošināt starpinstitucionālās sadarbības grupu izveidi. Kā norādīts koncepcijā, atšķirībā no VPD un VP pašvaldības ir pārstāvētas visos Latvijas novados un lielākajās pilsētās, līdz ar to sadarbības grupas izveides infrastruktūra, telpu uzturēšana un labiekārtošana, kā arī darbības organizēšana ir ar salīdzinoši zemākām izmaksām.

Pašreiz koncepcijā rakstīts, ka kopā preventīvo piespiedu līdzekļu sistēmas izveidei un funkcionēšanai pirmajā, tas ir, 2017., gadā būs nepieciešami 3 751 112 lati, savukārt kopā turpmākajos gados - 2 428 700 lati.

Ministrija ir noteikusi, ka līdz 2015.gada 1.februārim valdībā tiks iesniegts likumprojekts par preventīvajiem piespiedu līdzekļiem, kā arī citi ar koncepcijas īstenošanu saistītie normatīvie akti.