Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V) zemo līdzdalību pašvaldību vēlēšanās skaidro ar cilvēku apātiju, taču neprognozē, ka turpmāk līdzdalība mazināsies.
"Tā ir apātija. Ja neiet balsot, tad cilvēks pēc definīcijas ir apātisks," žurnālistiem atzina deputāts.
Viņaprāt, viena daļa uz vēlēšanām negāja, jo nav apmierināti ar politiku kopumā un nepatika piedāvājums. "Demokrātijā jau tā ir - ja tu neej uz vēlēšanām, cits pieņem lēmumu tavā vietā. Šī ziņa būtu jāatkārto un jāatkārto," turpināja Kariņš.
Viņš gan pieļauj, ka daudzi ir neapmierināti ar pašvaldību vēlēšanu rezultātu Rīgā, jo vairākums neesot aizgājis vēlēt. Tomēr nav zināms, kādi būtu rezultāti, ja vēlēšanās piedalītos arī tie, kuri izlēma nebalsot. Iespējams, ka tad "Saskaņas centram" neveiktos tik labi, pieļāva eiroparlamentārietis.
Lai līdz Saeimas vēlēšanām panāktu iedzīvotāju aktivitātes pieaugumu, turpmākā gada laikā ir jāuzrunā vēlētāji par to, kas viņiem rūp. Tāpat vēlētāju aktivitāte pieaugs tikai tad, kad pieaugs viņu pārliecība, ka kaut kas varētu mainīties labajā virzienā, ja paši piedalīsies vēlēšanās.
Patlaban vēlētājs domā - patlaban īstenotais virziens nav tas sliktākais, tad kāpēc iet un kaut ko mainīt, uzskata Kariņš. Tomēr viņš nedomā, ka zemā līdzdalība vēlēšanās ir absolūta tendence un ka nākotnē aktivitāte tikai samazināsies.
Kā ziņots, šajās pašvaldību vēlēšanās ir piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,85% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Līdz ar to 1.jūnijā notikušās vēlēšanas ir kļuvušas par vismazāk apmeklētajām Latvijas pašvaldību vēlēšanām šajā tūkstošgadē.
Aktīvākie vēlētāji šogad bija Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 229 910 vēlētāji jeb 55,54% no balsstiesīgajiem rīdziniekiem.