Laikraksta pārstāvis ticies ar Čalovski kā apmeklētājs cietumā, kur apsūdzētais vīrietis pašlaik atrodas. Vīrietis uz jautājumiem par apsūdzībām datorvīrusu izveidē atbildējis īsi, atkārtojot, ka nezina, kas tas par datorvīrusu, jo vispār neprotot tādus veidot.
"Neesmu radījis nekādu komponenti un neesmu saņēmis ne centa. Programmēšana vispār nav mana stihija, manas zināšanas šajā jomā nav dziļas. Es specializējos uz dzelžiem - laboju datorus. Mans hobijs, kas pārvērtās arī biznesā, bija motociklu labošana, tūnēšana. Kopā ar draugu izveidojām firmu. Bet tagad esmu cietumā, droši vien motociklu bizness sabruks. Es protu uztaisīt interneta mājaslapas, esmu to darījis," stāsta Čalovskis.
Viņš piebilst, ka atrodoties cietumā viņam ir ļoti daudz laika domāt par notikušo, taču viņš nesaprot, kāpēc tiek apsūdzēts un kāpēc pašlaik ir cietumā.
"Dienām un naktīm esmu tinis atpakaļ savu iepriekšējo dzīvi, mēģinājis saprast, ko tādu nelikumīgu esmu varējis veikt ar datoru, taču joprojām neesmu atradis to savas dzīves epizodi, kuras dēļ atrodos šeit. Esmu pilnīgā neizpratnē – nesaprotu, kur ir mans noziegums. Pieļauju domu, ka varbūt kāds blēdis ir izmantojis manu datoru, caur manu datoru kaut ko pārsūtījis. Ja man tagad būtu savs dators, es parakātos pa tā vēsturi, varbūt kaut ko atrastu un saprastu. Taču man nav šobrīd tādas iespējas," "Neatkarīgajai" klāstījis Čalovskis, kurš arī atklājis, ka reiz saistībā ar sākto lietu viņu pratinājis arī kāds amerikānis.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Satversmes tiesa (ST) nule atteikusi ierosināt lietu pēc kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska konstitucionālajām sūdzībām par viņa izdošanu ASV, portālu "Delfi" informēja ST.
Čalovskis bija lūdzis par antikonstitucionālu atzīt starptautisko līgumu "Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par izdošanu" un likumu, ar kuru šis līgums ratificēts. Tāpat viņš apstrīdēja Kriminālprocesa (KPL) 701. panta otrās daļas un 707. panta otrās daļas konstitucionalitāti.
Latvijas un ASV līgums paredz, ka valstis izdos viena otrai personas, ko lūguma iesniedzējas valsts iestādes ir apsūdzējušas vai notiesājušas par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru pieļaujama izdošana. Apstrīdētās KPL normas paredz, ka tiesneša lēmums par pagaidu apcietināšanu, kā arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu tiesu palātas lēmums par personas izdošanas pieļaujamību nav pārsūdzams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
