Saeimas deputāti ceturtdien vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta noteikt par atpūtas dienu, kas “atstrādājama” kādā no turpmākajām jūlija dienām. Šogad gan šo brīvdienu var nākties “atstrādāt” novembrī.
Par šo ieceri nobalsoja 82 deputāti, pret - neviens, bet atturējās Dzintars Ābiķis un Jānis Reirs no "Vienotības".
Tāpat deputāti atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Līdz ar to tas skatāms vēl tikai vienā lasījumā, ko plānots darīt 13.jūnija Saeimas sēdē.
Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā paredz nākamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma pārcelt uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša laikā.
Likuma pārejas noteikumos gan rosināts noteikt, ka šogad darba diena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta - 8.jūlijs - būs atpūtas diena, bet darba diena tiks pārcelta uz šā gada 23.novembri, jo šogad jūlijā ir ievērojama kultūras, atpūtas un sporta pasākumu intensitāte.
Tādējādi tiktu dota iespēja Dziesmu un deju svētku dalībniekiem un ikvienam interesentam pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncerta norisē.
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad būs vairāk nekā 40 000 dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgs līdz rītam, norādījuši likumprojekta autori.
Ņemot vērā, ka svētku dalībnieki ir no visas Latvijas un daļai dalībnieku mājupceļā jāpavada vairākas stundas, tie izmanto apmaksātus atvaļinājumus vai atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas.
Kaut arī svētku rīkotāji aicina darba devējus būt atsaucīgiem un atbalstīt savu darbinieku dalību, pirmdienas noteikšana par atpūtas dienu būtu ievērojams atbalsts, uzskata likumprojekta autori.
Tiem, kuriem darba diena pēc Dziesmu svētku noslēguma būs atvaļinājuma diena, saskaņā ar pašreiz normatīvajos aktos noteikto kārtību atvaļinājums tiks pagarināts par vienu dienu.
Likumprojektā vēl tiks precizēti pārejas noteikumi, lai saskaņotu likumprojektu ar Darba likuma normām un citiem tiesību aktiem.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) gan paudusi uzskatu, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij.
Šo iniciatīvu nepieciešams risināt sociālā dialoga ietvaros, katrā darbavietā atsevišķi, darba devējam vienojoties ar darbiniekiem par to, vai šāda nepieciešamība pastāv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
