Pēc vēlēšanām vietvaru 'ķēniņu' godu saglabā ZZS  (59)

Otrajā vietā, mērot pēc pašvaldībās ievēlēto deputātu skaita, ierindojusies "Vienotība" ar 203 deputātiem. Ar pussimtu mazāk ievēlētiem deputātiem un gandrīz tādu pašu deputātu skaitu seko Nacionālā apvienība (NA) un "Saskaņas centrs" (SC), bet piecinieku noslēdz Reformu partija (RP), pēc apkopotās provizoriskās informācijas par visu Saeimā pārstāvēto partiju panākumiem pašvaldību vēlēšanās secināja portāls "Delfi".

No Latvijas Zemnieku savienības un Zaļo un Zemnieku savienības sarakstiem ievēlēto deputātu skaits, salīdzinot ar 2009. gadā notikušo vēlēšanu rezultātiem, pieaudzis no 346 līdz 369, un poliskajam spēkam ir izdevies palielināt pārstāvniecību visos Latvijas reģionos.

LZS un ZZS sarakstu pārstāvji balsu vairākumu jeb vairāk nekā 50% vēlētāju balsu ieguvuši 21 pašvaldībā, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Deputātu skaitu vietvarās izdevies audzēt arī "Vienotībai", no kuras sarakstiem ievēlēto deputātu skaits pieaudzis no 174 līdz 203. Ievēlētie "Vienotības" deputāti darbosies 66 pašvaldībās. Visvairāk deputātu no "Vienotības" ievēlēti Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē "Vienotību" pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

"Vienotība" ieguvusi līderpozīcijas 12 pašvaldībās, tostarp Madonā, Cēsīs, Salaspilī, Ikšķilē un Līgatnē. 22 pašvaldībās partija sasniegusi otru labāko rezultātu, tai skaitā Limbažos, Kuldīgā, Alūksnē, Jelgavas novadā. Savukārt vēlētāju vērtējumā trešā populārākā šī partija bijusi 16 pašvaldībās – Talsos, Kandavā, Līvānos, Valkā, Smiltenē un citviet Latvijā. Rīgas domē darbosies deviņi "Vienotības" deputāti, pavēstīja "Vienotības" pārstāve Laila Timrota.

No NA rindām ievēlēto deputātu skaits pašvaldībās, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir trīskāršojies, informēja NA. Sestdien vietvarās iebalsoti 156 NA pārstāvji, kuri darbosies 54 pašvaldībās.

NA ieguvusi absolūto vairākumu Engures novadā – 79,58%, Kocēnu novadā – 70,22%, Priekules novadā – 63,22% un Saulkrastu novadā – 48,33%, kā arī pirmo vietu Krustpils novadā – 34,19% un Bauskas novadā – 24,41%. 28,05% Ogres iedzīvotāju augstu novērtējuši Egila Helmaņa līdzšinējo darbību Ogres vicemēra amatā.

NA labi veicies arī Dobeles, Jelgavas, Aizputes, Burtnieku, Iecavas, Jaunpiebalgas, Preiļu, Smiltenes, Valkas un citos novados. Savukārt galvaspilsētā Rīgā tika sasniegts otrais labākais rezultāts – 12 deputātu vietas Rīgas domē.

Vidzemē turpmāk NA būs pārstāvēta 28 pašvaldībās ar 65 deputātiem, Zemgalē – 15 pašvaldībās ar 54 deputātiem, Kurzemē – astoņās pašvaldībās ar 23 deputātiem, bet Latgalē – divās pašvaldībās ar trim deputātiem.

Līdzīgs panākums vēlēšanās ir arī SC sarakstu kandidātiem – ievēlēti 150 deputāti. SC pašvaldībās SC ieguva 124 deputātu vietas, savukārt no "Saskaņas centrs"/"Gods kalpot Rīgai" saraksta Rīgas domē iekļuva 39 deputāti, no kuriem 26 pārstāv SC.

Visvairāk SC deputātu ievēlēts Latgales reģionā, kur šo politisko spēku kopumā pārstāvēs 64 deputāti 18 pašvaldībās, Vidzemē 16 pašvaldībās ievēlēts 41 SC deputāts, Zemgalē - 15 deputāti deviņās pašvaldībās, bet Kurzemes reģionā trīs SC deputāti ievēlēti Liepājas domē un vēl viens - Ventspilī, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tādējādi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem SC deputāti darbosies astoņās pilsētās un 38 novados.

Savukārt RP savās pirmajās pašvaldību vēlēšanās startēja 39 pašvaldībās un, ieskaitot apvienotos sarakstus, iekļuva 22 pašvaldībās, iegūstot 51 deputāta vietu.

RP uzvarēja Koknesē un Riebiņos un ar apvienoto sarakstu – arī Rēzeknes novadā. Otrajā vietā politiskais spēks palicis Aucē, Liepājā, Preiļos, Ventspilī un ar apvienoto sarakstu – arī Rēzeknē.

Daudzviet RP bijusi tuvu 5% barjeras pārvarēšanai: Alūksnē sasniegts 4,86% vēlētāju atbalsts, Daugavpilī - 4,99%, Jelgavā - 4,44%, Kuldīgā - 4,1%, Ķekavā - 4,3%, Ludzā - 4,74%, liecina RP apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka sestdien pašvaldību vēlēšanās Latvijā piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,99% balsstiesīgo, kas ir zemākais rādītājs neatkarīgās Latvijas vēsturē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati par vēlētāju aktivitāti visos 950 iecirkņos.

Rīgā vēlēšanās piedalījušies 55,54%, Vidzemē - 44,92% vēlētāju, Latgalē - 42,24%, Kurzemē - 40,45%, Zemgale - 39,33%.

Lai gan pašvaldību vēlēšanās aktivitāte tradicionāli ir zemāka nekā Saeimas vēlēšanās, tā nekad nebija nokritusi zem 50% robežas. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās 53,8% vēlētāju.