Tā dēvētais zirga gaļas skandāls, kas šā gada sākumā “satricināja” Eiropu un skāra arī Latviju, noslēdzies ar paaugstinātu zirga DNS klātbūtni septiņos Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas uzņēmumu ražoto produktu paraugos, kā arī pārtikas uzraugu piemērotiem naudas sodiem SIA “Forevers” un “Rēzeknes gaļas kombinātam” un vairākiem mazajiem uzņēmumiem. Naudas sodus piemērojis arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas savas kompetences ietvaros pārbaudīja septiņus uzņēmumus, taču VID sodīto uzņēmumu nosaukumus neatklāj.
Zirga gaļas skandāls februārī aizsākās ES, jo radās bažas, ka vismaz 16 valstīs zirga gaļa pārdota kā liellopa gaļa. Skandāls izpletās līdz Āzijai, jo arī tur tika atklāta lazanja, kurā varētu būt zirga DNS. Skandāls radīja jautājumus par pārtikas piegādes ķēžu sarežģītību ES, un daļa lielveikalu izņēma no tirdzniecības saldētās liellopa gaļas maltītes. Eiropas Komisija (EK) 13.februāra vakarā aicināja visas ES dalībvalstis veikt dezoksiribonukleīnskābju (DNS) testus liellopa gaļas produktiem, lai pārbaudītu, vai tajos nav zirga gaļa.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) portāls "Delfi" uzzināja, ka EK rekomendācijas paredz - ja zirgu gaļas saturs produktā pārsniedz 1%, tad ES dalībvalstu uzraudzības dienestiem par konstatēto ir jāziņo EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, kā arī jāuzdod produktus izņemt no tirdzniecības un pārmarķēt, marķējumā norādot, ka produkta sastāvā ir arī zirgu gaļa. Laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu zirga DNS un zirga gaļas klātbūtni Latvijā pieejamos liellopu gaļu saturošos produktos, tika nosūtīti 48 dažādu valstu izcelsmes produktu paraugi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
