Zirga gaļas skandāla 'bilance' Latvijā: lopiņa DNS septiņos produktos; uzņēmumiem - naudas sodi  (33)

Zirga gaļas skandāls februārī aizsākās ES, jo radās bažas, ka vismaz 16 valstīs zirga gaļa pārdota kā liellopa gaļa. Skandāls izpletās līdz Āzijai, jo arī tur tika atklāta lazanja, kurā varētu būt zirga DNS. Skandāls radīja jautājumus par pārtikas piegādes ķēžu sarežģītību ES, un daļa lielveikalu izņēma no tirdzniecības saldētās liellopa gaļas maltītes. Eiropas Komisija (EK) 13.februāra vakarā aicināja visas ES dalībvalstis veikt dezoksiribonukleīnskābju (DNS) testus liellopa gaļas produktiem, lai pārbaudītu, vai tajos nav zirga gaļa.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) portāls "Delfi" uzzināja, ka EK rekomendācijas paredz - ja zirgu gaļas saturs produktā pārsniedz 1%, tad ES dalībvalstu uzraudzības dienestiem par konstatēto ir jāziņo EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, kā arī jāuzdod produktus izņemt no tirdzniecības un pārmarķēt, marķējumā norādot, ka produkta sastāvā ir arī zirgu gaļa. Laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu zirga DNS un zirga gaļas klātbūtni Latvijā pieejamos liellopu gaļu saturošos produktos, tika nosūtīti 48 dažādu valstu izcelsmes produktu paraugi.

PVD informē, ka kopumā septiņu produktu paraugos iepriekšminētā 1% robeža tikusi pārsniegta. Pārbaudēs 9% zirga DNS atrasts Lietuvas uzņēmuma "Grimeda" ražotajā auksti kūpinātajā desā „Exclusive", 15,6% - Latvijas uzņēmuma „Kuršu zeme" ražotajos konservos „Sautēta liellopu gaļa", 10% - pilndūmu desā „Parmezāna", ko ražojis Igaunijas „AS Nõo Lihatööstus", 4% - Latvijas SIA „Forevers" ražotajos kupātos un 14% - šī uzņēmuma ražotajā gaļas maizē, bet 3,2 % - "Forevers" ražotajā tējas desā. 87% zirga DNS atrasti liellopu gaļas atgriezumos, ko ražojis Polijas uzņēmums "Mipol S.p.j.".

PVD pārbaudīja arī deviņas kautuves, kurās atļauts kaut zirgus, četrus gaļas pārstrādes uzņēmumus, kuriem nokauto zirgu gaļa piegādāta. Tāpat pārbaudīta viena zvēru ferma un trīs starpniecības uzņēmumi, un izejvielu izcelsmei un sastāva atbilstībai marķējumam PVD ir pievērsis pastiprinātu uzmanību arī citos Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos.

Visiem uzņēmumiem, arī kautuvēm, kuros tika konstatētas zirgu gaļas aprites neatbilstības, piemēroti sodi par pavaddokumentu nenodrošināšanu un marķēšanas prasību pārkāpumiem un noteikti neatbilstību novēršanas termiņi, norāda PVD.

Uzņēmumam „Heinors" piemērots 250 latu sods par higiēnas prasību un marķēšanas prasību pārkāpumiem, ZS "Viļumene" - 150 latu sods par pavaddokumentu nenodrošināšanu un informācijas nesniegšanu par preci, ZS „Kalnpierbes" lietā PVD turpina administratīvo lietvedību, SIA "Aibi" piemērots 250 latu sods par marķēšana prasību pārkāpumiem un neatbilstošiem pavaddokumentiem. Uzņēmums PVD pārvaldes amatpersonas lēmumu par piemēroto sodu pārsūdzēja PVD ģenerāldirektoram. PVD ģenerāldirektors to atstājis spēkā.

Uzņēmumam "Musino" PVD piemērots 500 latu sods par marķēšanas prasību pārkāpumiem un neatbilstošiem pavaddokumentiem. Uzņēmums PVD pārvaldes amatpersonas piemēroto sodu pārsūdzēja PVD ģenerāldirektoram, kurš sodu atcēla pieļauto procesuālo pārkāpumu dēļ. Tāpat "Renem P un "Valinda" piemēroti 500 latu sodi par informācijas nesniegšanu par preci. „Valinda" sodu pārsūdzēja PVD ģenerāldirektoram, kurš to atcēla pārkāpuma izdarīšanas noilguma dēļ.

Tāpat sods piemērots "Rēzeknes gaļas kombinātam", kura produkcijā zirgu gaļas piejaukumu konstatēja citas valsts uzraudzības dienests. Kombinātam uzlikts 75 latu sods par izejvielu izsekojamības nenodrošināšanu, SIA "Forevers" - 500 latu sods par marķējuma prasību pārkāpumu. "Forevers" piemēroto administratīvo sodu gan patlaban apstrīdējis tiesā, bet "Rēzeknes gaļas kombināts" 75 latu administratīvo sodu samaksājis.

Uzņēmumam „Kuršu zeme" naudas sods nav piemērots, jo laboratoriski zirgu gaļas klātbūtne tika konstatēta Polijas uzņēmuma piegādātajā izejvielā - liellopu gaļas atgriezumos, informē PVD.

Savukārt VID portāls "Delfi" uzzināja, ka saistībā ar "zirga gaļas" skandālu VID devies tematiskajās pārbaudēs septiņos uzņēmumos, sešos no kuriem tika konstatēti vairāki pārkāpumi.

VID atklāja, ka, tirgojot pašu ražotas preces, netiek noformēts atbilstošs darījumu apliecinošs dokuments - numurēta un VID reģistrēta kvītis, kā to paredz valdības noteikumi, grāmatvedības uzskaite netiek kārtota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, attaisnojuma dokumentos nav norādīta visa nepieciešamā informācija kā to paredz likums „Par grāmatvedību", kā arī darba alga netiek aprēķināta pēc faktiski nostrādātajām stundām, tostarp par virsstundu darbu netiek piemaksāts, tāpat piemaksu nav par darbu brīvdienās un svētku dienās, tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav maksātās pilnā apmērā.

Par šiem pārkāpumiem piemēroti administratīvie sodi 500 latu apmērā. Tematisko pārbaužu rezultātā nodokļu maksātāji VID ir iesnieguši precizētos pārskatus - ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, kuros valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas palielinātas par 1200 latiem.

Jau vēstīts, ka pārbaudes saistībā ar tā dēvēto "zirga gaļas skandālu" sāka arī Valsts policija (VP), taču tās Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde krimināla rakstura pārkāpumus zirga gaļas apritē neatklāja.

PVD policiju lūdza savas kompetences ietvaros izvērtēt vai, norādot produkcijas pavaddokumentos zirga gaļu kā liellopa gaļu, nenoformējot pavaddokumentus, un citu darbību rezultātā nav pieļauti krimināla rakstura pārkāpumi. Izvērtējot pārbaudes laikā iegūto informāciju, izpētot Latvijas un Eiropas Savienības normatīvos aktus, ka arī izvērtējot uzņēmumu paskaidrojumus, policija nav konstatējusi krimināla rakstura pārkāpumus.

Tāpat par iespējamām pārmaiņām PVD paziņoja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, uzdodot sākt pārbaudi dienestā. Kā Zemkopības ministrijā (ZM) noskaidroja portāls "Delfi", audits ir noslēdzies un tā atzinums kopumā ir labvēlīgs PVD.

Auditā secināts, ka visā gaļas aprites ķēdē tieši kautuvju darbības posmā PVD sniedz vislielāko ieguldījumu oficiālo kontroļu nodrošināšanā, sniedzot ekspertīžu pakalpojumus, uzraugot valsts pilnvarotos veterinārārstus un kontrolējot uzņēmumus.

PVD atbildīgie speciālisti jau pirms pārbaudes apzināja sistēmas vājās vietas un meklēja risinājumus, līdz ar to šīs pārbaudes rezultāti tikai vēlreiz apstiprina atsevišķās nepilnības sistēmā.

Tāpat ZM norāda, ka 2012.gadā atcelta nepārtraukta gaļas aprites uzraudzība un ieviestas pārbaudes pēc uzņēmumu pieprasījuma nepieciešamības gadījumos un PVD plānveida kontrolēm.

Pārejot uz šo sistēmu, ir pierādījies, ka uzņēmēji dažādu apsvērumu dēļ nepietiekoši izmanto tiesības nepieciešamības gadījumā pieprasīt veterinārās ekspertīzes, un tas var radīt risku pārtikas drošībai.

Par gaļas produktu izsekojamības nodrošināšanu ir atbildīgi pārtikas ķēdē iesaistītie uzņēmēji, izveidojot un uzturot starptautiski atzītu pārtikas drošuma sistēmu. PVD loma šajā procesā ir uzraudzība un kontrole, un dienests ne vienmēr var konstatēt un izskaust uzņēmēju iespējamu negodīgu rīcību, par audita atzinumu informēja ZM.