Latvijas un Polijas prezidenti uzteic Latgales un Mazpolijas līguma parakstīšanu  (104)

Bērziņš sarunu sākumā īpaši izcēlis ieptriekšminētā līguma parakstīšanu uzsverot, ka šis līgums būs ļoti nozīmīgs, jo visi aizsāktie projekti ar Komarovska atbalstu virzās uz priekšu ļoti veiksmīgi.

Delegāciju sarunu ietvaros īpaša nozīme tikusi piešķirta abu valstu sadarbībai Baltijas jūras reģiona ietvaros, tostarp, perspektīvajos enerģētikas projektos, kā arī sadarbībai starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības un eirozonas nozīmīgākajiem jautājumiem.

Bērziņš arī izteicis pateicību par Latvijai sniegto atbalstu virzībā uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju.

Savukārt Polijas prezidents Komarovskis izteicis gandarījumu par to, ka tikšanās starp abu valstu vadītājiem un politiķiem notiek aizvien biežāk un attiecības ir pārgājušas arī tīri personiskā pozitīvā plāksnē starp abu valstu prezidentiem.

Polijas prezidents atzina, ka Polija ar lielu interesi vēro Latvijas virzību uz eirozonu un Latvijas ekonomisko izaugsmi, kas šobrīd ir jau acīmredzama.

„Ar lielu interesi vērojam Latvijas iestāšanās eirozonā procesu, gan šī brīža situāciju, gan arī to kā šī situācija veidosies pēc iestāšanās - kādi būs efekti un sasniegumi," piebilda Polijas prezidents. Vienlaikus Komarovskis informēja, ka Polijā attiecīgo lēmumu par virzību uz eirozonu varētu pieņemt ne ātrāk kā 2015.gadā, kad Polija plāno izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, un vienlaikus kad būs notikušas gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas Polijā.

Tāpat arī Komarovskis atzina, ka eiro Polijai ir daudz tālāka perspektīva nekā Latvijai, taču no politiskā viedokļa Polija vēlas iestāties šajā eirozonā, jo ir skaidrs, ka eirozona būs paātrinātas ekonomiskās attīstības zona perspektīvā. „Mēs vadīsimies gan no politiskiem apsvērumiem, gan arī no ekonomiskiem efektiem, ņemot vērā to, ka eirozonā eksistē dažādas problēmas, bet mūsu ekonomika attīstās ļoti labi. Polija ļoti nopietni izvērtē ekonomiskās sekas kādas būs Baltijas valstīs," atzinis Komarovskis.

Pārrunājot abu valstu sadarbību enerģētikas projektos, Polijas prezidents īpaši vēlējies dzirdēt Latvijas pozīciju, uz ko Latvijas prezidents atzinis, ka Latvija Poliju uzskata vienu no galvenajiem sadarbības partneriem tieši alternatīvo gāžu piegāžu starpsavienojumu veidošanā un piebildis, ka tas ir nākamo piecu gadu viens no būtiskākajiem jautājumiem gan Latvijai, gan Baltijas reģionam.

Tāpat šai kontekstā Polijas prezidents atzinis, ka Polija ir absolūti atvērta visiem enerģētikas projektiem, kas ir ieplānoti nākamajā finanšu perspektīvā, īpaši pieskaroties gāzes starpsavienojumu izbūves nepieciešamībai starp Lietuvu un Poliju.

Tāpat arī abi prezidenti kā būtisku minēja Liepājas ostas un Polijas kompānijas "PKN Orlen" un Liepājas ostas sadarbību naftas produktu transportēšanā, kas ir vienlīdz nozīmīgi gan Latvijas, gan Liepājas ostai, gan arī Polijas uzņēmumam.

Abu valstu prezidenti pieskārās drošības politikas jautājumiem, t.sk., pieredzei Afganistānas operācijās, ko NATO plāno pabeigt 2014.gadā. Polijas prezidents īpaši akcentēja nepieciešamību gan politiskā, gan militārā aspektā no šīs operācijas izvērtēt NATO ieguvumus pēc 2014.gada, kā arī runāt par NATO nākotni pēc šīs operācijas.

Polijas prezidents svētdien ieradies vienas dienas vizītē Latvijā un viņš pēc tikšanās Rīgā ar Valsts prezidentu Bērziņu dodas uz Daugavpils novadu. Sventē Polijas prezidents piedalīsies Latgales un Mazpolijas reģiona līguma parakstīšanā.

Vēlāk viņš paredzējis piedalīties Leona Plātera memoriālās plāksnes atklāšanā Daugavpilī, apmeklēt Marka Rotko mākslas centru, kā arī piedalīties seminārā "Polijas kopiena Latgalē: 1863.gads un mūsdienas".