Savulaik prokuratūrā sāktais kriminālprocess par bijušo AS “Parex” banka īpašnieku rīcību ar bankas subordinēto kapitālu, kurā tiek skaidrota šī kapitāla izcelsme, iestrēdzis un ģenerālprokurors atturas sniegt komentārus par šī kriminālprocesa sekmīgu iznākumu, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.
Latvijā lēmumu par "Parex" pārņemšanu pieņēma Ivara Godmaņa vadītā valdība - arī viņam vēlāk bija jādodas uz prokuratūru sniegt liecības, tāpat kā visiem pārējiem valdības ministriem.
"Ja es būtu domājis tā kā tīri savas ādas glābšanai politiski, varbūt vajadzēja pateikt, man nekāda interese nav par neko, tā ir privāta banka, mēs atteicamies naudu ieguldīt privātā bankā, tā bija pirmā atbildē, atradās gudrinieki,ka to nevajadzēja darīt. Es baidos, ka tad nu tiešām jau kriminālprocess būtu noslēgts. [..]bet man teica vienu tiesībsargājošo iestāžu vadītājs - ziniet, ļoti vienkārši, ja jūs glābāt "Parex" un banku sistēmu, ir kriminālprocess, nebūtu glābis, arī būtu kriminālprocess," situāciju savulaik "De Facto" atminējās Godmanis.
2010.gada augustā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Prokuratūras lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu lasāms, ka valdība rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem un arī ieguldījumu veikšana bankā notikusi saskaņā ar valsts interesēm.
Tam savulaik gan nepiekrita Valsts kontrole, kura revīzijā secināja, ka bankas pārņemšana iespējams notikusi bijušo tās īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs.
Lietas izbeigšanu arī bija sekmējis fakts, ka nevienai izmeklējošajai iestādei, piemēram, KNAB, Drošības policijai un arī Militārās izlūkošanas un drošības dienestam nebija ziņu, ka kāds no lēmuma pieņēmējiem no abiem eksbaņķieriem būtu saņēmis kādus mantiskus labumus.
Abās valstīs - Latvijā un Islandē - joprojām notiek izmeklēšanas saistībā ar baņķieru rīcību un šeit sekmes diametrāli pretējas.
Divi bijušie Islandes baņķieri jau izcieš 4,5 gadu ilgu cietumsodu par krāpšanu, vēl divi gadi cietumā kādam Islandes finanšu ministrijas ierēdnim un sarakstu varētu turpināt. Reikjavīka baņķieru noziegumiem pieķērās īpaši nopietni, izveidojot speciālu prokuratūru, kurā šobrīd vairāk nekā 100 darbinieku šķetina vairāk nekā 100 lietas par iespējamiem baņķieru noziegumiem. Prokuratūras vadītājs "de facto" atzina, ka visticamāk nākamā gada beigās visas lietas jau būs nonākušas līdz tiesai un darbs sekmējies tāpēc, ka sapratuši - nav jēgas visos gadījumos izprast "lielo bildi".
"De Facto" atzīmē, ka Latvijā ar baņķieru atbildības jautājumiem gan nav sekmējies un šobrīd var secināt, ka ir mazas cerības, ka kas pēkšņi varētu virzīties uz priekšu. Prokuratūra jau labu laiku vērtē "Parex" bijušo īpašnieku atbildību saistībā ar bankas subordinētā kapitāla izcelsmi - taču kā "de facto" atzina ģenerālprokurors, panākumu šobrīd īsti nav.
"Nav jau noslēpums, kamdēļ tika šis process uzsākts - tika izvirzīts apgalvojums, ka subordinētais kapitāls ir veidots faktiski izmantojot bankas līdzekļus un ir nepieciešams izsekot šo līdzekļu virzību - vai tas ir vai nav tā, ka šie paši bankas līdzekļi, noguldītāju nauda ir izmantota kapitāla palielināšanai. Un ja nav iespējams izsekot šai ķēdei, tad protams nevar būt gala secinājumi konkrēti, ka tas tā ir bijis vai nav," intervijā raidījumam sacījis Kalnmeiers.
Iemesls, kāpēc izmeklēšana nesekmējas - vairākas valstis neatbildot uz tiesiskās palīdzības lūgumiem, norāda raidījums. Piemēram, Šveice jau izsenis esot labi zināma, kā valsts, kura ar savu banku informāciju nedalās.
Kalnmeiers arī neslēpj, ka ar šo procesu jau kopš tā sākšanas strādā tikai viens procesa virzītājs - vairāk spēku piesaistīt neesot lietderīgi. Vaicāts - vai lieta tā arī nenoguls atvilktnē zem pamatīgas putekļu kārtas un tā arī beigsies ne ar ko, ģenerālprokurors nemaz nenoliedz, ka arī šādu scenāriju nevar izslēgt.
"Faktiski paliks tādā veidā, ka nav iegūta informācija un ja mēs nevaram pierādīt, tad visas šaubas tiek tulkotas par labu iespējami vainīgajām personām, bet šāds punkts vēl nav pielikts un pagaidām vēl netaisāmies pielikt, jo mēs mēģinām izmantot visas iespējas, lai vismaz iegūt informāciju," sacīja Kalnmeiers.
Īpaši sekmējies neesot arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbs, izmeklējot kādu gadījumu, kurā Kargins un Krasovickis iespējams mēģināja izvairīties no tiesas lēmuma izpildes.
Savulaik "De Facto" jau vēstīja, ka abi kungi saviem dēliem uzdāvināja tiesības uz miljonos mērāmiem noguldījumiem "Parex" bankā, tādējādi radot aizdomas, ka viņi mēģina izvairīties no šo līdzekļu apķīlāšanas. Pirmās instances tiesas civiltiesiskā kārtā šos līgumus jau atzinušas par spēkā neesošiem, bet policijā izmeklēšana turpinoties - tiesa, sāktais kriminālprocess savulaik jau izbeigts, bet pēc tam tomēr atjaunots.
"Šobrīd ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē joprojām notiek izmeklēšana kriminālprocesā, kas tika uzsākts par izvairīšanos no tiesas lēmuma izpildes, tā kā procesā joprojām notiek izmeklēšana, policija nesniedz nekādus komentārus, jo svarīgākais ir atklāt visas noziedzīgās darbības, lai tad pierādītu attiecīgo personu vainu," raidījumam sacīja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.
Plašākus komentārus policija un it īpaši prokuratūra nesniedz, lai neietekmētu tiesās esošās daudzās cilvilprasības pret bijušajiem bankas īpašniekiem. Privatizācijas aģentūra un "Reverta" no Kargina un Krasovicka mēģina piedzīt zaudējumus kopā aptuveni 160 miljonu latu apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
