Pensionāru federācijas prasība indeksēt pensijas līdz 250 latiem ir “mazliet šantāža”, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” atzina labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Pensiju indeksācijas atsākšana šogad jau ir kompromiss, ko šā gada valsts budžets neparedz. "Ja vidējā pensija ir 168 lati (..), tad, pēc elementāras loģikas, mazs ir kaut kas, kas ir mazāks par vidējo," sacīja ministre. Savukārt minimālā alga valstī ir 200 lati, ko saņem 36% no sociālo iemaksu veicējiem, līdz ar to ir ļoti grūti argumentēt, ka maza pensija ir 250 latu.
Tāpat daudzi cilvēki saņem algu, kas ir mazāka par 250 latiem, tādejādi "tā ir mazliet šantāža," par prasību indeksēt pensijas nevis līdz 200 latiem, bet 250 latiem sacīja Viņķele.
Viņķeles skatījumā, prasību ziņā esot nesakaņas pašā pensionāru pārstāvniecībā, jo Senioru padome iniciatīvu indeksēt pensiju līdz 200 latiem atbalstījusi.
Jau vēstīts, ka šīs nedēļas laikā Labklājības ministrija (LM) iesniegs Saeimā Senioru konsultatīvās padomes lēmumu indeksēt pensijas līdz 200 latiem ar indeksu 1,04, vienlaikus informējot deputātus par vienas organizācijas - Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) - prasību palielināt indeksējamo pensiju slieksni līdz 250 latiem, pastāstīja labklājības ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Marta Krivade.
Labklājības ministrija tālāk virzīs modeli, par kuru panākta vienošanās Senioru konsultatīvajā padomē, kurā to atbalstīja arī citas seniorus pārstāvošas organizācijas," norādīja labklājības ministres pārstāve. Pensiju līdz 200 latiem indeksācija ir pamatots priekšlikums, ņemot vērā, ka valstī minimālā alga ir 200 lati, savukārt iztikas minimums ir 177 latu robežās, turklāt 87% Latvijas pensionāru saņem pensijas līdz 200 latiem, tādējādi no septembra pielikumu sajutīs lielākā daļa pensionāru, uzsvēra Krivade.
Kā ziņots, LPF valde šodien nolēma atbalstīt Senioru konsultatīvās padomes priekšlikumu indeksēt pensijas ar indeksu 1,04, tomēr ar nosacījumu, ka tiek indeksētas visas pensijas līdz 250 latiem, nevis 200 latiem, kā tika runāts iepriekš.
Šāds lēmums tika pieņemts, jo federācija ir nobažījusies par to pensionāru labklājību, kuriem pensijas kaut par latu pārsniedz 200 latus. Šis variants no valsts budžeta 2013.gadā prasītu 12,3 miljonus latu, bet 2014.gadā - 37,2 miljonus latu, skaidroja Labklājības ministrijas pārstāvji.
Kā sacīja LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš, federācija adresēs šo lūgumu Saeimai. Viņš gan piebilda: "Ja naudas nebūs, atgriezīsimies pie zemākā varianta."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
