Pēc teju stundu ilgušām kaismīgām diskusijām, kuru laikā tika paustas aizdomas par vēlmi politizēt sabiedrisko mediju darbu, valdība otrdien kārtējo reizi atlika lēmuma pieņemšanu par sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - apvienošanu.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants valdības sēdē vēl pirms lēmuma pieņemšanas uzsvēra, ka sabiedriskā medija koncepcijas neatbalstīšana būtībā nozīmēs atgriešanos nulles punktā un notiekošais liecina par vēlmi politizēt sabiedrisko mediju.
Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) valdības sēdē paziņoja, ka jautājums par esošās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio "likvidāciju" un jaunas juridiskās personas, tas ir, vienotā sabiedriskā medija izveidi būtu jāpieņem nevis valdībai, bet Saeimai.
Bordānam NEPLP aktivitātes jaunā sabiedriskā medija izveidē raisot bažas par jaunu "digitalizācijas projektu". "Mēs gatavojamies ieguldīt šodienas tehnoloģijās, jaunās ēkās un jaunās struktūrās, kas būtībā nozīmē monopolizēt vienās rokās sabiedriskos medijus," teica tieslietu ministrs, apšaubot nepieciešamību investēt papildu līdzekļus apvienota sabiedriskā medija izveidē.
Tikmēr Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis, neslēpjot to, ka Latvijas Radio labprāt turpinātu darbu savās līdzšinējās telpās Doma laukumā, Vecrīgā, tomēr atzina- ja valdība nolemj veidot vienotu sabiedrisko mediju, tad radio un televīzijai ir jāmīt vienuviet.
"Juridiskā apvienošana nedos neko, ja nebūsim vienās telpās. Paliekot katram savā upes pusē, nekas labs tur nevar notikt, satura sinerģija nevar notikt. Sinerģiskais modelis var strādāt tikai vienās telpās," sacīja Siksnis, vēršot valdības uzmanību uz to, ka ar NEPLP panākta vienošanās Vecrīgā saglabāt vismaz ziņu studiju.
Koncepcijas autoru aprēķini liecina, ka investīcijas medija un informācijas tehnoloģiju platformās, satura licencēs un darbinieku apmācībā laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam izmaksās 28,7 miljonus latu, bet jaunā sabiedriskā medija kopējās uzturēšanas izmaksas šajā laika posmā varētu sasniegt aptuveni 89,2 miljonus latu.
Nepieciešamā valsts budžeta dotācija, kas jau ieplānota budžetā, sasniedz 64,15 miljonus latu, bet vēl vismaz 5,7 miljonus latu nopelnītu pats jaunizveidotais sabiedriskais medijs. Tādēļ, lai veiksmīgi īstenotu ideju par jauna sabiedriskā medija izveidi, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, no valsts budžeta piecu gadu laikā būtu nepieciešama papildu dotācija 18,2 miljonu latu apmērā.
NEPLP priekšsēdētājs Dimants īpaši uzsver, ka papildu investīcijas nepieciešamas tieši orģinālsatura radīšanai un stiprināšanai, savukārt līdzekļi investīcijām materiāltehniskajā nodrošinājumā medijam būs jānopelna paša spēkiem.
Arī šāda pieeja netīk Bordānam, kurš valdības sēdē paziņoja, ka šādu nosacījumu ietveršana koncepcijā nozīmē pamudinājumu sabiedriskajam medijam vēl vairāk komercializēties.
Šaubas par iecerēto sabiedrisko mediju apvienošanas modeli valdības sēdē pauda arī otra NA pārstāvošā ministre - kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
