Kažoka: KNAB jāpaskaidro, kāpēc laicīgi neinformēja par valsts finansējuma apturēšanu RP  (34)

KNAB lēmumu par valsts finansējuma apturēšanu pieņēma šā gada maija beigās, apstiprināja RP. Plašākai sabiedrībai lēmums tapa zināms 10.jūnijā.

Kažoka norādīja, ka iepriekš KNAB informāciju sniedzis salīdzinoši operatīvi. Ņemot vērā, ka gadījums skar nozīmīgu parlamentāru partiju, šai informācijai ir jābūt publiski izziņotai neatkarīgi no tā, vai gadījums politiskajam spēkam ir patīkams vai nepatīkams.

Sabiedriski svarīgos jautājumos, kas rada rezonansi, skaidrojums ir jāsniedz jebkurai iestādei - vai tie būtu ugunsdzēsēji, policija vai KNAB. Šis gadījums liek aizdomāties, cik prasmīgi KNAB pirms vēlēšanām politiskajiem spēkiem izskaidro, kādas problēmsituācijas var rasties saistībā ar priekšvēlēšanu kampaņas īstenošanu.

Kā ziņots, KNAB apturējis valsts finansējumu RP.

RP nolēmusi to pārsūdzēt tiesā.

RP šogad pienācās 95 428 lati. Kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", pērn RP finansējums ticis saņems pilnā apmērā, šogad par četriem mēnešiem izmaksāti 23 857 lati. Taču turpmākais finansējums līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām tiek atņemts, un tas nozīmē, ka garām partijas kasei paies 166 999 lati.

Strīds starp RP un KNAB sākās jau 2011.gadā pēc Saeimas vēlēšanām. Partija lūdza KNAB skaidrojumu par to, kā ieņēmumu un izdevumu deklarācijā ietvert rēķinus, kas veidojās no tā sauktā Olšteina sešinieka izmaksām reklāmas kampaņai, kas nebija saskaņotas ar partiju, līdz ar to partija tos neatzina kā savus tēriņus. KNAB esot pusgadu vilcinājies ar atbildi.

Reformu partija uzskata, ka biroja pieņemtais lēmums ir nesamērīgs. Partija jau sākotnēji iesniegusi KNAB visus dokumentus par izdevumiem, kuri netika iekļauti deklarācijā. Turklāt, pēc KNAB norādījumiem, minētie rēķini deklarācijā tikuši iekļauti.

KNAB priekšnieka lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu RP var pārsūdzēt tiesā, taču sūdzības iesniegšana neaptur tā darbību, informēja KNAB preses pārstāve Inta Šaboha.

Viņa informēja, ka KNAB priekšnieks ir pieņēmis lēmumu pārtraukt RP piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmaksu saistībā ar to, ka šogad 12.aprīlī stājies spēkā KNAB 2012.gada 1.jūnija lēmums par Reformu partijas saukšanu pie administratīvās atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu 2011.gada vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā un informācijas publicēšanas kārtības neievērošanu saistībā ar saņemtajiem ziedojumiem.

Ņemot vērā RP publiski pausto viedokli, ka "KNAB lēmums par valsts finansējuma apturēšanu ir nekvalitatīvs precedents", birojs atzīmē, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ar 2012.gada 8.oktobra spriedumu atstāja negrozītu KNAB priekšnieka lēmumu. Arī Rīgas apgabaltiesa ar 2013.gada 12.aprīļa spriedumu atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, un minētais spriedums nav pārsūdzams.

Ņemot vērā, ka bija iestājušies Politisko organizāciju finansēšanas likuma 7.3 panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, KNAB priekšnieks pieņēma lēmumu pārtraukt Reformu partijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmaksu no Rīgas apgabaltiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Izvērtējot RP publiski pausto viedokli, ka KNAB neesot savlaicīgi izskatījis partijas iesniegumu par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas kārtību, KNAB paskaidro, ka analoģiskus argumentus partija minēja arī savā sūdzībā tiesai, kura konkrētos argumentus vērtēja, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā KNAB pieņemtā lēmuma tiesiskumu.

Tiesa atzina, ka KNAB rīcība ir bijusi tiesiska un pamatota, kā arī partijai piemērotais sods ir bijis samērīgs un normatīvo aktu pārkāpumi lēmuma pieņemšanā nav konstatēti. Arī Rīgas apgabaltiesa atzina, "ka partijai piemērotais sods ir samērīgs ar administratīvā pārkāpuma raksturu, ir izvēlēts atbilstoši likuma prasībām, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sankcijā paredzēto sodu, un soda apmērs ir pietiekams un norāda uz nepieciešamību ievērot likuma normas partijas turpmākajā darbībā".