Virzība uz vienotu sabiedrisko mediju: Saeimā veidos īpašu apakškomisiju  (27)

Tāpat apakškomisija tiks veidota, ņemot vērā Valsts kontroles atziņas par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbu.

Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums atklāja, ka NEPLP bija piešķirti 80 000 latu iepriekš paredzamu pasākumu finansēšanai. 

Tomēr padome nav nodrošinājusi pietiekamu uzraudzību pār 38 200 latu no piešķirtās naudas, kas paredzēta ekspertu pakalpojumiem sabiedriskā medija koncepcijas izstrādē.

VK pēc pārbaudes NEPLP konstatējusi vairākas nepilnības, tostarp padomes darbinieku transporta un sakaru kompensāciju izmaksā, kā arī nepietiekamā uzraudzībā pār sabiedriskajiem medijiem - Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīziju (LTV), liecina VK revīzijas ziņojums.

Premjers Valdis Dombrovskis ( V) pirmdien žurnālistiem pastāstīja, ka frakcijām būtu jāiepazīstas ar šiem VK secinājumiem. Savukārt apakškomisiju nolemts veidot zem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, un tai saskaņā ar koalīcijas partneru vienošanos būtu jāizvērtē NEPLP pārraudzītais darbs sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijas izveidē.

Viņš arī atzīmēja, ka LSM līdz ar aizkavēšanos ap koncepcijas izstrādi vairs nevirzīs kontekstā ar 2014.gada budžetā paredzētajiem pasākumiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece portālam "Delfi" teica, ka apakškomisija darbu varētu sākt septembrī, bet līdz rudenim deputāti varētu detalizēti iepazīties ar visu pieejamo informāciju par koncepcijas izveidi, kurai no valsts budžeta tikuši veltīti 80 000 latu.

Mūrniece gan uzsvēra, ka viņa nepretendē uz šīs plānotās apakškomisijas vadību, jo jau vada Saeimas komisiju.

Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Imants Parādnieks savukārt teica, ka apakškomisija varētu darboties arī vasarā, neskatoties uz sesiju pārtraukumu. Vispirms būtu jāizvērtē VK paustais saistībā ar šo koncepciju un tad jāsaprot, kā virzīties tālāk. "Tas ir izvērtējami, vai uzticība, kas tika dota NEPLP, ir attaisnojies," teica deputāts.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants tikmēr jau iepriekš izteicies, ka vērojamā politiskā ažiotāža ap LSM veidošanu liecina par atsevišķu politisko spēku vēlmi ietekmēt sabiedriskos medijus Latvijā.

Dimants norādījis, ka "gluži vai ik dienas atsevišķi politiskie spēki nāk klajā ar arvien jauniem ieganstiem, lai LSM koncepcijas pieņemšanu atliktu un, kā liecina jaunākās ieceres, nodotu to "uzlabošanai" īpašā Saeimas apakškomisijā. Diemžēl ir pamats aizdomām, ka aiz mainīgajiem politiķu lozungiem par atbalstu "viedokļu daudzveidībai", "politiskajai neatkarībai" vai kultūrai patiesībā slēpjas vēlme pakļaut LSM veidošanas procesu politiskai kontrolei."

Viņš uzsvēris, ka LSM koncepcija veidota vairāk nekā pusgadu, un tās izstrādē bija iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti no medijiem, tostarp LR un LTV, un akadēmiskās vides, finanšu, tiesību zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām.

Jau vēstīts, ka pēc teju stundu ilgušām kaismīgām diskusijām, kuru laikā tika paustas aizdomas par vēlmi politizēt sabiedrisko mediju darbu, valdība pagājušajā nedēļā kārtējo reizi atlika lēmuma pieņemšanu par sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - apvienošanu.

Koncepcijas autoru aprēķini liecina, ka investīcijas medija un informācijas tehnoloģiju platformās, satura licencēs un darbinieku apmācībā laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam izmaksās 28,7 miljonus latu, bet jaunā sabiedriskā medija kopējās uzturēšanas izmaksas šajā laika posmā varētu sasniegt aptuveni 89,2 miljonus latu.

Nepieciešamā valsts budžeta dotācija, kas jau ieplānota budžetā, sasniedz 64,15 miljonus latu, bet vēl vismaz 5,7 miljonus latu nopelnītu pats jaunizveidotais sabiedriskais medijs. Tādēļ, lai veiksmīgi īstenotu ideju par jauna sabiedriskā medija izveidi, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, no valsts budžeta piecu gadu laikā būtu nepieciešama papildu dotācija 18,2 miljonu latu apjomā.