Saeimas deputāti, kuriem līdz ar ceturtdien galīgajā lasījumā izskatāmajām izmaiņām Medību likumā jābalso arī par loka medību daļēju legalizēšanu, bieži vien “gremdējas nepatiesos mītos”, kas ietekmē arī balsojuma rezultātus, uzskata Latvijas loku medību asociācijas vadītājs Jānis Kļaviņš.
Saeimas Tautsaimniecības komisija, gatavojot galīgajam lasījumam Medību likuma grozījumus, atbalstījusi ieceri, kas paredz, ka Latvijā tomēr daļēji atļaus medības ar lokiem un bultām, tomēr šāda medību veida cienītāji savu kaislību varēs piekopt, tikai medījot nebrīvē audzētus savvaļas dzīvniekus, piemēram, tā dēvētajos briežu dārzos. Medīt būs atļauts arī nelimitētus medījamo sugu dzīvniekus, piemēram, bebrus, zaķus un vārnas.
Kļaviņš otrdien žurnālistiem izteicās, ka vairumam deputātu ir visai maza nojausma par medību un loka medību specifiku, tāpēc viņu lēmumi var būt atkarīgi no dažu zinošāku deputātu izteikta kompetenta viedokļa, taču bieži vien balsojumu izšķirot arī nepatiesi mīti.
Kā vienu no lielākajiem mītiem, kas izskanējis arī no Saeimas tribīnes, Kļaviņš minēja to, ka, atļaujot medības ar loku, tās "ziedēs un zels". Tomēr patiesība esot tāda, ka medību mērķim paredzētus kvalitatīvus lokus interesentiem iespējams iegādāties jau vismaz desmit gadus, taču tas nenozīmējot, ka Latvijas mežos un laukos masveidīgi rosās un medī loka šāvēji.
"Maldinoši ir izteikumi, ka medīšana ar loku ir vienkārša un ka tā ir bagātnieku izprieca. Būt par loka mednieku ir lielākā medniecības meistarība. (..) Mūsdienās noziedzniekiem un neētiskiem medniekiem ir daudz vienkāršāki veidi kā medīt. Jebkura malu medniecība ir negodīga, neētiska un ar likumu sodāma. Tieši loku mednieki r rosinājuši izmaiņas Medību likumā, lai arī medības ar loku būtu regulētas un kontrolējamas," uzskata biedrības vadītājs.
Padarot loka medības likumīgas, būs iespējams, pirmkārt, nodrošināt nepieciešamo apmācību un eksāmena kārtošanu, otrkārt, būtu reglamentēta kārtība, kāds ekipējums medībām ar loku izmantojams. Tā rezultātā loka šāvēji vienmēr būs labi izglītoti un prasmīgāki par jebkuru citu mednieku, izteicās Kļaviņš.
Turklāt, ņemot vērā medību ar loku specifiku, kad medījamajam dzīvniekam jāpietuvojas ļoti tuvu un bulta jāraida ļoti precīzi, tas nekad nekļūšot par masveida parādību, uzsvēra Latvijas Mednieku savienības pārstāvis Jānis Baumanis.
Tāpat izplatīts un parlamentā izskanējis esot mīts, ka ar loku aizšauts dzīvnieks pirms nāves ciešot ilgākas mocības. Tomēr pareizi no loka izšauta bulta "savu darbu padara" žiglāk nekā no šaujamieroča raidīta lode. Jaunākie Dānijā notikušie pētījumi liecina, ka ar loku ievainoto, bet nenogalināto dzīvnieku skaita īpatsvars ir nepilni 5%, kas ir daudz mazāks nekā ar šaujamieročiem.
Turklāt loka šāvēju prasmes teicami būtu izmantojamas arī gadījumos, kad kāds pilsētā iemaldījies meža zvērs apdraud cilvēkus - šādu dzīvnieku varētu "neitralizēt" no tuvas distances un izpaliktu neprecīzi izšautas lodes lidojuma un rikošeta risks, izteicās Kļaviņš.
Pašlaik medības ar loku atļautas 15 Eiropas valstīs, tostarp arī Igaunijā.
Atļaujot medības ar loku Latvijā, šeit ik gadu varētu ierasties arī daži simti loka mednieku no ārzemēm, taču tas nekad nekļūtu par masveida tūrisma veidu, pārliecināts ir Baumanis.
Pašlaik šīs specifiskās nodarbes piekritēji no Latvijas dodas uz ārvalstīm - Igauniju, Dāniju, Zviedriju un citām valstīm.
Baumanis komisijas sēdē iepriekš gan uzsvēra, ka Latvijas mednieku interese par iespējām medīt tā dēvētajos briežu dārzos ir visai maza. Viņaprāt, nav arī saprotams, kādēļ Saeimas deputāti nolēmuši mainīt savu attieksmi pret loka medībām. "Ja iepriekš arguments bija dzīvnieku ciešanas, rodas jautājums, vai briežu dārzos dzīvnieki cieš mazāk," norādīja Baumanis.
Par grozījumiem Medību likumā ceturtdien vēl lems Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
