Lembergs uzvarējis Anglijas tiesā - no LK piedzen 165 000 latu; tiesvedība Londonā turpināsies  (582)

Čukste atgādināja, ka 2012.gada 12.jūlijā Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesa jau apmierināja Lemberga pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu, taču prasītāji šajā lietā - ar LK saistītās kompānijas - plašsaziņas līdzekļos "skaļi noliedza šo panākumu un iesniedza apelācijas sūdzību Anglijas Apelācijas tiesā". Čukste gan piebilda, ka arī trešdien pieņemtais Velsas Apelācijas tiesas lēmums ir pārsūdzams Lordu palātā.

Prasītāji - LK kompānijas - to arī mēģinās darīt, taču Čukstes vērtējumā, Velsas Apelācijas tiesa, kam vispirms jāizlemj par to, vai šo sūdzību pieņemt, to nepieņems, jo britu jurisdikcijas trūkums jau iepriekš bijis iemels, kāpēc sūdzība nav pieņemta līdzīgā lietā pret kādu Kazahstānas pilsoni. Līdz ar to tieši šis precedents, visticamāk, kalpošot kā iemesls, lai netiktu pieņemta un galīgajā instancē izskatīta arī LK kompāniju un Lemberga lietā iesniegtā sūdzība.

Advokātes ieskatā, jau tuvākajā laikā Anglijas Apelācijas tiesa atcels arī prettiesisko iesaldēšanas rīkojumu, kas šīs lietas ietvaros tika pieņemts attiecībā uz Lemberga aktīviem. Šāds tiesas lēmums varētu būt īpaši pamatots ar faktu, ka "prasītāju apelācijas sūdzība bija bezcerīga un tika izmantota tikai kā līdzeklis, lai gandrīz gadu paturētu spēkā prettiesisko Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojumu". Čukste gan atzina, ka arī šis jautājums vēl nav izlemts un prasītāji - LK kompānijas - lūdz paturēt iesaldēšanas rīkojumu spēkā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai pamata strīdā.

Čukste uzsvēra, ka LK meitas sabiedrībām būs pienākums atlīdzināt Lembergam tiesāšanās izdevumus un zaudējumus, kas viņam radušies no aktīvu iesaldēšanas rīkojuma un citām darbībām. Anglijas pirmās instances tiesa jau 2012.gada 31.jūlijā uzlika prasītājiem par pienākumu atlīdzināt Lemberga tiesāšanās izdevumus 200 000 angļu sterliņu mārciņu (165 200 latu) apmērā. Paredzams, ka šī summa varētu būt daudz augstāka.

Advokāte atgādināja, ka 2011.gada pavasarī Anglijas Augstā tiesa pieņēma lēmumu par iesaldēšanas rīkojumu Lemberga aktīviem, pamatojoties uz LK 30 meitas sabiedrību celto prasību par it kā prettiesisko frakta līgumu slēgšanu. Viņa iesaldēšanas rīkojums tika pieņemts, "neanalizējot, vai Anglijas tiesai vispār ir jurisdikcija pār Latvijas pilsoni", tāpēc Lembergs iesniedza pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu un iesaldēšanas rīkojuma atcelšanu.

"Latvijas Kuģniecība" savukārt portālu "Delfi" uzsvēra, ka Londonas Augstā tiesa LK atkarīgo sabiedrību procesā pret Lembergu "atzinusi kuģniecības prasības pret Lembergu faktisko stiprumu", taču Apelācijas Tiesa šo prasību noraidījusi, "pamatojoties uz procesuāli juridisku niansi".

Taču LK ir iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā par šo Apelācijas tiesas lēmumu, portālu "Delfi" informēja "Latvijas Kuģniecības" valdes priekšsēdētājs Saimons Bleids. LK informēja, ka Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojums paliek spēkā, un LK ir pieprasījusi iesaldēšanas rīkojuma turpmāko spēkā esamību līdz brīdim, kad visi šīs prasības jautājumi būs pilnībā atrisināti.

LK arī skaidro, ka Apelācijas Tiesas lēmums attiecas tikai uz prasību, ko iesniegusi LK kā prasītājs. Lembergs turpina būt atbildētājs Londonas tiesvedībā, ko pret viņu ierosinājuši citi atbildētāji, kas ir komercsabiedrības.

Šie prasītāji uztur prasību, ka Lembergam un citām privātpersonām, kuras vaino līdzekļu izkrāpšanā no LK, ir jāatmaksā pilna summa, kas var tikt piedzīta no tiem saskaņā ar tiesas spriedumu. "Korporatīvo atbildētāju, kas ir uzņēmumu grupa, caur kuru veikta krāpšana, atbildība šajā lietā jau ir konstatēta," informēja Bleids.

LK uzskata, ka saskaņā ar esošajiem pierādījumiem Aivars Lembergs, viņa ģimene un sabiedrotie, iespējams, ir galvenie labuma guvēji no darbībām, kas radījuši uzņēmuma zaudējumus saistībā ar nelikumīgajām kuģu frakts shēmām un citām darbībām, kuru rezultātā aizvilta nauda un citi aktīvi no AS "Latvijas kuģniecība" un tās akcionāriem, tajā skaitā Latvijas valsts. "Latvijas kuģniecība" vēlas atgūt tai izkrāptos finanšu līdzekļus 135 miljonu ASV dolāru apjomā (aptuveni 66 miljoni latu).

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Britu tiesu instancēs tika ierosināta lieta, kurā "Antonio Gramsci Shipping" un citas LK meitas kompānijas vērsās pret Lembergu un citiem "par netaisnīgi iedzīvotā un zaudējumu piedziņu". Prasījuma summa pret Lembergu tika lēsta 135 miljonu ASV dolāru (apmēram 66 miljonu latu) apjomā.

2011.gadā Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt savu aktīvu vērtību līdz 135 miljonu ASV dolāru (apmēram 66,69 miljoni latu).

Iesaldēšanas arests attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums.

Rīkojums zaudētu spēku, ja Lembergs sniegtu nodrošinājumu - iemaksātu tiesai 135 miljonus ASV dolāru vai sniegtu nodrošinājumu šādas summas apmērā citā veidā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa "iesaldēšanas" lūgumu 2011.gada 13.jūnijā apmierināja, bet par to tika iesniegtas blakussūdzības, un nu lieta ir AT Senātā, pēdējā Latvijas tiesu instancē.Senāts gan šobrīd tiesvedību ir apturējis un vērsies ar pieteikumu ES tiesā, lūdzot to atbildēt par Briseles regulas un ES Pamattiesību Hartas pantu interpretācijām un piemērojamību šajā lietā.

2011.gadā "Delfi" rīcībā nonāca Anglijas tiesas prasības nodrošinājuma lēmums, kurš uzskaita virkni aktīvu, kurus tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus.

Prasības nodrošinājuma lēmums uzskaita vairākus aktīvus, kurus Anglijas tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus. Anglijas tiesa uzskata, ka par Lemberga aktīviem atzīstami arī visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai, piemēram, māja Rīgā O.Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, piemēram, "Venceb", "Ventbunkers", "Inter-Rīga", "Puses", "Ventplac", "Euridice", "Hinch", "Kaywood", "Yelverton" un citās, vērtslietas, konti vairākās Latvijas un ārvalstu bankās.

Prasību, kuras Londonas tiesā iesniegtas arī pret Lembergu, kopējā summa ir vērtējama aptuveni 135 miljoni ASV dolāru.

Šādas summas, pēc prasītāju uzskata, ir nepamatoti izņemtas no LK apzināti prettiesisku shēmu īstenošanas dēļ, galvenokārt izmantojot zem tirgus likmēm noslēgtus kuģu fraktēšanas līgumus starp LK koncernā ietilpstošajām kompānijām (prasītāji) un starpnieku kompānijām (korporatīvie atbildētāji), kuras tālāk kuģus jau par tirgus likmēm nodevušas fraktā trešajām personām, kas nav zinājušas un nav bijušas iesaistītas prettiesiskajās shēmās, iepriekš paskaidroja LK pārstāvji.