Jaunievēlētais tieslietu ministrs Jānis Bordāns - 9
Foto: LETA

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) lielas reformas Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbā nav saskatījis, gan norādot uz vajadzīgu infrastruktūras projekta attīstību, tā viņš šodien norādīja Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".

Izsakoties par IeVP, Bordāns sacīja, ka lielas reformas IeVP darbā viņš nav saskatījis, izņemot ļoti vajadzīgu infrastruktūras projektu attīstību, tomēr viņš ir "saskāries ar lieliem pārsteigumiem", raugoties, kā šī infrastruktūras projektu veikšana līdz šim tikusi realizēta.

Tomēr Bordāns sacīja, ka, pēc viņa domām, šīs lietas tomēr attīstīsies labā virzienā. "Arī attiecībā uz iekšējām IeVP lietām, domāju, ka arī šeit izmaiņas notiks," minēja Bordāns, norādot, ka lēmums IeVP priekšnieku ģenerāļa Visvalža Puķīša disciplinārlietā viņam jāpieņem nākamās nedēļas laikā.

Kā ziņots, Bordāns uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Puķīti atstādināja no amata pienākumu pildīšanas.

Ierosinātā disciplinārlieta esot saistīta ar publisko iepirkumu jomu. "Ieslodzījuma vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā. Lai noskaidrotu tā iemeslus, tieslietu ministrs ir ierosinājis disciplinārlietu par IeVP priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību," iepriekš atzina ministra preses sekretāre Līga Ādamsone.

Savukārt, izsakoties par smagos kibernoziegumos apsūdzēto Imantas iedzīvotāju Denisu Čalovski, Bordāns norādīja, ka process attiecībā uz viņu tiek risināts atklāti, skaidri un saprotami. "Tieslietu ministrija (TM) ir izteikusi savu viedokli, un tai nav pamata apšaubīt Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas (AT) nolēmumus, ka šis gadījums atbilst situācijai, kad persona ir izdodama," sacīja ministrs, skaidrojot, ka vēršanās ASV Tieslietu departamentā notika, lai novērstu šaubas par taisnīgas tiesas neesamību un ievērotu korektu procesu.

"Protams, ja šīs iebildes netiktu saņemtas, tad lēmums valdībā jau būtu pieņemts - vai nu viens, vai otrs," minēja Bordāns. Jautāts, vai iespējamais ieslodzījumā pavadītais gadu skaits, kas Čalovskim draud ASV, nav neadekvāts, ministrs norādīja, ka tās ir nedaudz spekulācijas ar sabiedrības domu, jo ne visiem juristiem ir skaidrība, kā ASV tiks rēķināti apcietinājumā pavadītie gadi.

Kā ziņots, TM ir nosūtījusi vēstuli ASV Tieslietu departamentam ar lūgumu garantēt, ka tiks ievērotas Čalovska cilvēktiesības gadījumā, ja viņš tiktu izdots ASV. Savukārt iepriekš Satversmes tiesa (ST) atteicās ierosināt lietu pēc Čalovska konstitucionālajām sūdzībām. Čalovskis bija apstrīdējis vairāku tādu normu konstitucionalitāti, kas regulē personas izdošanu ārvalstīm. Kā ziņots, iepriekš ST rosināja valdību atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par viņa izdošanu ASV.

31.janvārī Latvijas AT atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. Galīgais lēmums par 1985.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa izdošanu tuvākajā laikā būtu jāpieņem valdībai.

ASV federālie prokurori Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku "Miami", un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim un Rumānijas iedzīvotājam - cēluši apsūdzības par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!