Ļoti zemo sabiedrības uzticību parlamentam un izpildvarai iespējams labot – Saeimai pēc Valsts prezidenta iniciatīvas būs jāstrādā pie valdības un premjera lomas stiprināšanas, ceturtdien uzrunā Saeimas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Valsts prezidenta uzrunas laikā Saeimas plenārsēžu zālē bija pilnīgs klusums, un tautas kalpi klausījās uzmanīgi. Prezidents runu lasīja raiti, un to pabeidza aptuveni 15 minūšu laikā.
Uzreiz pēc runas nolasīšanas Bērziņš, deputātu aplausu pavadīts, no sēžu zāles devās prom. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ( V) paziņoja, ka prezidents dodas pildīt nākamos darba kārtības uzdevumus un Saeimas namā neuzkavēsies.
Prezidents uzrunā uzsvēra, ka, viesojoties reģionos, pārliecinājies, ka sabiedrībai apnikusi tendence, ka jau neilgi pēc jaunas valdības darba sākuma rodas runas par tās krišanu. Tas saistāms ar politisko spēku vēlmi pašmērķīgi kašķēties.
"Starp koalīcijas partijām vienmēr atradīsies kāds politiskais spēks, kuram būs izdevīga pašmērķīga kašķēšanās un valdības šūpošana. Cita, visai bieži novērota parādība Latvijas politiskajā situācijā, ir aina, kad acīmredzami vājš ministrs netiek nomainīts tikai tādēļ, ka to ierobežo koalīcijas līgums. Šāda kārtība ir pilnīgi ačgārna un pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm," izklāstīja prezidents.
Tāpēc nepieciešams aktivizēt darbu konkrētu priekšlikumu izstrādei pārvaldības modeļa pilnveidošanai, kā ietvaros prezidents jau pērn izveidoja speciālu ekspertu grupu. Konkrētas likumdošanas iniciatīvas formā tās idejas tiks iesniegtas Saeimā jau rudenī.
"Esmu ieinteresēts konstitucionālajā reformā, izpildvaras stiprināšanā, un mērķis ir skaidrs: panākt efektīvāku izpildvaru – stiprāku, stabilāku valdību un lielāku premjera atbildību. Ir būtiski, lai darbotos Satversmes 55.pantā jau pašreiz nostiprinātais princips, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Uzskatu, ka ir jāmaina pašreizējā kārtība un kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz premjera atbildību par savu komandu," sacīja Bērziņš.
Viņš izklāstīja, ka efektīvāku un profesionālāku izpildvaru varētu panākt, atsakoties no principa, ka parlaments apstiprina valdību kā kopumu, un pietiktu ar Ministru prezidenta apstiprināšanu Saeimā. Pēc apstiprināšanas amatā tikai premjers izvēlētos ministrus, ar kuriem strādāt kopā, un viņam nebūtu jālūdz parlamenta atbalsts, lai tos ieceltu amatā. Šāda sistēma darbojas Vācijā un Somijā, un šī kārtība nenozīmē, ka tur ministri nenes politisko atbildību.
Cits ieteikums varētu būt konstruktīvās neuzticības balsojums, kas paredz to, ka parlamenta deputātiem tajā pašā dokumentā, ar kuru ir ierosināta neuzticības izteikšana tā brīža premjeram, ir jānorāda arī jaunā ministru kabineta vadītāja vārds. Tas nozīmē, ka neuzticības balsojums līdzšinējam ministru prezidentam ir uzticības balsojums jaunajam, savas idejas izklāstīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka diskusijas vērts ir jautājums par politiskajām partijām, kuru sistēma zaudējusi spēku.
"Mūsu partijas ir mazas, un diemžēl vairākums arī - ar īsu mūžu. Tas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst ciniski vai pieslejas populistiem. Tādēļ jau nākamās Saeimas sesijas laikā aicinu mūs visus kopā pievērsties diskusijai par politisko partiju stiprināšanu, kuras rezultātā varētu tapt arī izmaiņas normatīvajos aktos," teica Bērziņš.
Runājot par Saeimas veikumu šajā gadā, Bērziņš kā vienu no nozīmīgākajiem pieņemtajiem likumiem nosauca "Euro ieviešanas kārtības likumu". "Līdz ar dalību eirozonā Latvija iegūs papildus stabilitāti. Eiro atvieglos darbu mūsu eksportētājiem, padarīs Latviju pievilcīgāku investīcijām, un, visbeidzot, - ciešāk iekļaus mūs Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā, veicinot konkurētspēju un izaugsmi. Taču tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai Latvija spēs izmantot pasaules sniegtās iespējas savas labklājības vairošanai," pauda prezidents.
Tāpat viņš izcēla šā gada sākumā pieņemto Fiskālās disciplīnas likumu, kura mērķis ir sekmēt makroekonomisko stabilitāti, novērst izšķērdību un nesamērīgus budžeta tēriņus.
Cits būtisks šajā sesijā paveiktais deputātu darbs ir Saeimas pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā, kuri ir liels solis uz priekšu, lai nostiprinātu Latvijas pilsoņu kopumu un paplašinātu valsts tiesiskās saiknes ar tai piederīgajiem. Ilgi gaidītās izmaiņas piemēro pilsonības likuma regulējumu mūsdienu pasaules pārmaiņām, ieskaitot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu saimei, norādīja prezidents.
"Tajā pašā laikā akcentējams, ka vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīju - dubultpilsonības pieļaujamības aspekti un nosacījumi ir jautājumi, kas būs aktuāli vēl ilgi. Tādēļ likumdevējam arī turpmāk jāvelta tam uzmanība un jāturpina darbs Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanai. Ir jāseko līdzi procesiem sabiedrībā, tās vērtībām un aktualitātēm, identificējot nepieciešamās izmaiņas un nodrošinot korekcijas tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar dubultpilsonību," izklāstīja Bērziņš.
Tāpat kā darot jebkuru citu darbu, arī likumu izstrādē gadās reizes, kad paveikto ir nepieciešams uzlabot. tieši tādēļ šī gada laikā prezidents piecas reizes izmantojis Satversmē paredzētās tiesības nodot Saeimai likumus otrreizējai caurlūkošanai.
Jau vēstīts, ka ceturtdien ir Saeimas pēdējā plenārsēde pavasara sesijā, taču deputāti sanāks arī vasarā, lai pieņemtu likumu grozījumus mazo pensiju, kas nepārsniedz 200 latus, indeksēšanai no septembra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
