Kā sacīja Āboliņš, patlaban tiek pārbaudītas konstrukcijas, ko skārusi uguns. Kopā ar Valsts policijas speciālistiem ugunsdzēsēji skatīsies, ko tālāk darīt ar muzeja krājumiem. Likvidācija, kas apliecinātu, ka ir izslēgti visi turpmākas degšanas iemesli, vēl nav notikusi.
Āboliņš uzsvēra, ka piekļūšana notikuma vietai bijusi apgrūtināta, jo VUGD darbiniekiem tika nogriezts atpakaļceļš un viņus pat nācies evakuēt caur logu.
Āboliņš uzsvēra, ka pēc notikušā iezīmējušās vairākas problēmas - VUGD ieradies notikuma vietā, kad degšana jau bija intensīva un tās dzēšanai bijis nepieciešams liels daudzums ūdens, ko Vecrīgas ūdens tīkls nespējis nodrošināt pilnā apjomā, tāpēc ūdeni mēģināts ņemt no Daugavas. Problēma bijusi tā, ka sūkņu stacija, kas ir VUGD rīcībā, nevarēja ūdeni uzsūkt - tā saplīsa.
Viņš atgādināja, ka tehnika VUGD ir no PSRS laikiem, to tiek mēģināts uzturēt kārtībā, taču vājās vietas parādās notikuma brīdī, kā tas ir bijis šajā gadījumā.
Šis ugunsgrēks bija apgrūtināts arī sarežģītās piekļuves dēļ, taču tā dzēšanai maksimāli izmantoti visi resursi.
VUGD ir divi pacēlāji, lai liesmas dzēstu no augstuma, bet viens pacēlājs, kas atrodas Sarkandaugavā, bijis remontā, tāpēc nācies izmantot tikai vienu pacēlāju.
VUGD iesaistījis visas Rīgā esošās mašīnas, kā arī papildspēkus no Jūrmalas.
Postījumu apjomu VUGD pats nevar aprēķināt, to var izdarīt tikai būvnieki. Āboliņš uzsvēra, ka 3200 kvadrātmetrus platība, ko postījušas liesmas, tiek rēķināta, "summējot visu degušo kvadratūru".
Būtiski bijis nosargāt Rīgas pilī esošos muzeju krājumus. Āboliņš atzina, ka ugunsdzēsēji maksimāli centušies ar ūdens liešanu nenodarīt postījumus muzeju krājumiem, jo zinājuši, kur tie atrodas.
Āboliņš atzina, ka šobrīd ir problemātiski prognozēt pilnīgu ugunsnelaimes likvidācijas laiku.
Āboliņš īpaši sasauktā preses konferencē žurnālistiem pastāstīja, ka pagaidām vēl nav noskaidrots, kur ir bijis pats aizdegšanās perēklis.
Policija kriminālprocesā būs jānoskaidro, kurā stāvā šis perēklis radies, vai šajā vietā ir bijusi ugunsdrošības signalizācija un tas, vai būvnieki ir ievērojuši ugunsdrošības noteikumus.
Tāpat piektdien premjers Valdis Dombrovskis (V) sasaucis atbildīgo dienestu sanāksmi, kur spriedīs par Rīgas pilī notikušā ugunsgrēka sekām.
Ugunsdzēsēji Rīgas pils dzēšanai ceturtdien plānojuši aizņemties helikopteru - ūdensmetēju no kādas no Latvijas kaimiņvalstīm, žurnālistiem pastāstīja Āboliņš. Šo risinājumu nolemts neizmantot, jo jau bija vakars un tumšs laiks, turklāt arī neviens dienests nav ņēmies novērtēt, kādu iespējamo postu ēkai nodarītu milzīgais ūdens daudzums, ko vienlaikus uz liesmām izlietu no helikoptera.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
