PKC vadītājs: cilvēkiem jāpaskatās arī tālāk par savas sētas žogu  (36)

Viena no Latvijas prioritātēm nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam ir ieguldījumi ceļu infrastruktūras sakārtošanā, un Latvija patlaban Eiropas Komisiju cenšas pārliecināt, ka liela daļa ES finansējuma ir jāatvēl tieši infrastruktūras sakārtošanai. PKC vadītājs intervijā aģentūrai LETA atzina, ka ceļu infrastruktūra, viņaprāt, ir Latvijas tautsaimniecības mugurkauls.

"Ja mēs gribam, lai ekonomiskā aktivitāte būtu izkliedēta pa visu Latviju, ceļu infrastruktūrai ir jābūt pietiekoši attīstītai un kvalitatīvai, lai tā atbalstītu ekonomisko aktivitāti. Mēs nerunājam par četru joslu ceļiem pa visu Latviju vai citām ekstrām", sacīja Vilks. Viņš uzsvēra, ka runa ir par minimālajām prasībām, lai tiktu nodrošināta sasniedzamība, infrastruktūra būtu kvalitatīva un būtu pieejams arī sabiedriskais transports.

Patlaban ministrijas strādā pie tā, lai sagatavotu spēcīgus argumentus par finansējuma nepieciešamību šajā jomā. "Dažkārt zaudējumi, neveicot investīcijas šajā jomā, var būt daudz lielāki, nekā mēs pat spējam to paredzēt," viņš piebilda.

Jautāts, vai šādu Latvijas nostāju sapratīs "vidējais latvietis", kam svarīgāka šķiet sociālo vajadzību apmierināšana, Vilks sacīja, ka jebkuram latvietim vajadzētu paskatīties ilgtermiņa perspektīvā un būtu jāspēj palūkoties tālāk par savas sētas žogu, jo, ja valstī būs ekonomiskā aktivitāte, cilvēki šeit dzīvos, strādās, radīs bērnu un tas dos labumu visai sabiedrībai. "Ir diskusija, ka sākotnēji vajadzētu sniegt lielāku atbalstu sociālajām vajadzībām, bet sniedzot sociālo palīdzību, mēs ne vienmēr nonāksim pie jaunām darbavietām un ekonomiskās aktivitātes atraisīšanas," pamatoja PKC vadītājs.

Viennozīmīgi gan ar ceļu infrastruktūras sakārtošanu ekonomiskā aktivitāte gan netiks veicināta, jo ir jāsabalansē ieguldījumi resursos, prasmēs, izglītībā, dažādos nodarbinātības pasākumos, uzskata eksperts. Viņaprāt, ieguldījums vienā nozarē nebūs panācēja tam, lai tiktu atrisinātas visas daudzšķautņainās problēmas. Līdz ar to būtu vēl bēdīgāk, ja sabiedrība vienotos par šādu ieguldījumu stratēģiju un vēlāk konstatētu, ka veiktie ieguldījumi nedod sagaidāmo efektu tautsaimniecībā.