Tāpat kā nav lietderīgi noteikt vidējo temperatūru slimnīcā, tāpat arī nevar izteikt vienotu apgalvojumu par valsts pārvaldes neefektivitāti un birokrātiju, uzskata Pārresoru koordinācijas centra jaunais vadītājs Pēteris Vilks.
Viņš intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka dažādās valsts pārvaldes iestādēs ir dažāda darba intensitāte un ir jāvērtē katra no tām atsevišķi, jo katrai no iestādēm ir jābūt skaidriem darbības mērķiem un rezultātiem, kas būtu jāsasniedz. "Un tad jāskatās otra puse, ko sabiedrība par to maksā, vai atdeve no iestādes darbības ir pietiekama pret samaksu, ko sabiedrība maksā ar saviem nodokļiem," pauda Vilks.
Neskatoties uz to, ka valsts pārvaldes apmēri kopš krīzes laikiem ir ievērojami samazinājušies, vienmēr ir pamatoti vēlēties arvien efektīvāku valsts pārvaldi, uzskata PKC vadītājs. Viņš gan uzsvēra, ka valsts pārvalde nemitīgi tiek attīstīta - tiek modernizētas dažādas sistēmas, pārskatītas procedūras, tostarp arī pilnveidota darba izpildes, darbinieku novērtēšanas un motivēšanas sistēma.
Viena no valsts pārvaldes problēmām ir pārlieku lielā birokrātija, ko ar dažādām metodēm patlaban cenšas samazināt. Tomēr Vilks uzskata, ka cīņa ar birokrātiju būs vienmēr, jo tā veidojas, kur ir pretējas un dažādas intereses, kas ar valsts regulējošo iejaukšanos ir jāsabalansē. Kā piemēru viņš minēja būvniecības procesu, kas vienai pusei šķiet pārlieku birokrātisks, bet otra puse dara visu, lai tiktu aizstāvētas cilvēku intereses un netiktu pieļauta, piemēram, vidi degradējošu būvju celtniecība.
"Un tāpēc arī veidojas birokrātija - dažādu interešu konfrontācija, kas veido sarežģītu likumdošanu. Tā jau nav birokrātija valsts pārvaldes iegribu dēļ, bet zināmā mērā tāpēc, ka sabiedrība sagaida noteiktus pakalpojumus," skaidroja Vilks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
