Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēju rīcībā ir plāni un iepriekšējas zināšanas par uguns dzēšanas apstākļiem vairāk nekā 700 sarežģītajos objektos Rīgā un arī citviet Latvijā, tai skaitā Rīgas pilī, daudzās ēkās Vecrīgā, banku telpās un citur, un glābēji bija gatavi apkarot liesmas Rīgas pilī, taču viņus pievīlusi veca tehnika. Tagad Iekšlietu ministrija pieprasa nākamā gada budžetā papildus astoņus miljonus latu VUGD tehnikas atjaunošanai.
VUGD Rīgas reģiona pārvaldes vadītāja vietnieks Mareks Silovs portālam "Delfi" pastāstīja, ka ugunsdzēsēju rīcībā ir dzēšanas darbu plāni daudzos paaugstinātas bīstamības objektos visā Latvijā, un vairākos objektos arī notikušas mācības.
VUGD paaugstinātas ugunsbīstamības objektu sarakstā ir uzskaitītas aptuveni 740 ēkas Rīgā, tostarp 58 – sevišķi augsta, otrā ranga bīstamības objekti, uz kuriem vienmēr tiek nosūtīts lielāks glābēju ekipāžu skaits. Otrajā rangā ieskaitītas daudzas ēkas Vecrīgā, tostarp arī Rīgas pils nams, kā arī naftas produktu glabāšanas rezervuāri, bankas, Latvijas Televīzija un citi sarežģīti objekti.
VUGD regulāri organizē mācības konkrētu objektu pārzināšanai, taču skaidrs, ka visos paaugstinātas bīstamības objektos tās sarīkot nebūs iespējams, norādīja dienesta pārstāvis. Viņš piebilda, ka diemžēl arī krīzes laika radītie finansiālie ierobežojumi glābēju organizētas mācības nav ļāvuši rīkot tik bieži kā nepieciešams.
Ugunsdzēsējiem-glābējiem par visiem 58 otrā ranga paaugstinātas bīstamības objektiem tapušas speciālas "operatīvās kartiņas" – pašu ugunsdzēsēju veidoti objektu plāni, kuros ietverta informācija par tuvākajām ūdens ņemšanas vietām un citu dzēšanas darbiem būtiskāko informāciju. Tāpat šādai informācijai, kas nekavējoties pieejama glābējiem, jāatrodas pie paaugstinātas bīstamības ranga objektu apsargiem, pastāstīja Silovs.
Informācija par dzēšanas darbiem nepieciešamo infrastruktūru un apstākļiem ir pieejama arī par pārējiem paaugstinātas bīstamības objektiem, tostarp skolām, bērnudārziem, ārstniecības iestādēm un citiem objektiem.
Taču bieži vien arī dienesta rīcībā esošajās kartiņās atspoguļotā informācija vairs neesot precīza, atzina Silovs. Nesen VUGD pieredzē bijis kāds gadījums, kad kāda uzņēmuma administratīvā ēka vairs nav atradusies tajā vietā, kur tas bijis fiksēts VUGD datos, tomēr apsardzes postenī bijis plāns atbilstoši teritorijas apbūvei.
Runājot par rīcības koordinēšanu Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas laikā, Silovs pauda, ka darbi notikuši atbilstoši tehnisko resursu varēšanai. Izteiktā ideja par ugunsdzēšanas helikoptera izmantošanu atmesta ātri, jo uzreiz bijis skaidrs, ka tumsā to izmantot nevarēs. Savukārt dienesta problēmas ar ūdens padevi radušās tehnisku problēmu dēļ - sabojājies vairāk nekā 30 gadus vecais ūdens sūknis. Savukārt "Rīgas ūdens" nodrošinātā padeve uz hidrantu bijusi atbilstoša normatīvajiem aktiem, taču ne reālajām vajadzībām pils dzēšanas darbu laikā, teica VUGD pārstāvis.
Postošais ugunsgrēks Rīgas pilī kārtējo reizi uzjundījis runas par VUGD rīcībā esošā aprīkojuma novecošanu un neatbilstību šodienas prasībām. Piemēram, viens no autokāpņu pacēlājiem atradās remontā, tāpat pils dzēšanas darbu karstumā "nojuka" 1976.gadā ražotais ūdens sūknis. Iekšlietu ministrija (IeM) pēc ugunsgrēka Rīgas pilī turpina uzstāt uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VUGD tehnisko resursu atjaunošanai. Ministrija valdībā par šo jautājumu kārtējo reizi vērsās jau neilgi pirms milzīgā ugunsgrēka, tāpat par to ar valdības vadītāju runāts arī uzreiz pēc Rīgas pils ugunsnelaimes.
IeM 2014.gada valsts budžetā pieprasījusi astoņus miljonus latu VUGD tehnisko resursu atjaunošanai. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) to nosaucis par vienu no prioritātēm un uzskata, ka tas nav ārpuskārtas pieprasījums, jo attiecas uz dienesta pamatfunkciju nodrošināšanu.
"Iekšlietu ministrijas vēršanās valdībā vēl tikai šomēnes, pieprasot līdzekļus novecojušās VUGD tehnikas atjaunošanai, ir kritiski svarīgs jautājums. Diemžēl valdība atzina, ka tehnikas atjaunošana ir jāiekļauj nākamā gada jauno politisko iniciatīvu pieprasījumā, pretēji Iekšlietu ministrijas vairakkārt uzsvērtajam, ka ugunsdzēsēju tehnikas iegāde ir nepieciešama dienesta pamatfunkciju nodrošināšanai. Šāda attieksme pret glābšanas dienestu ir nepieņemama," norādījis Kozlovskis.
IeM uzstāj, ka pa astoņiem miljoniem latu VUGD resursu bāzes atjaunošanai piešķirami turpmākos trīs gadus – 2014., 2015. un 2016.gadā, portālam "Delfi" teica ministra pārstāve Daiga Holma.
Jau ziņots, ka ceturtdien vakarā sākās ugunsgrēks Rīgas pilī. To izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3200 kvadrātmetru - jumta konstrukcijas un bēniņu telpa dega 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvs izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvs - 200 kvadrātmetru platībā.
Pašlaik notiek Rīgas pils Priekšpils remonts, tādēļ Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
