Atlaistie, aizgājušie un ilgdzīvotāji: kurš, kāpēc un cik ilgi sēdējis VID vadītāja krēslā?  (40)

Likums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izvedi stājās spēkā 1993.gada 25.novembrī un šo datumu arī pieņemts uzskatīt par VID izveidošanas gadadienu. Par visvecāko tiek atzīta Rīgas muitas reģionālā iestāde, kuras vieta dienesta administratīvajā struktūrā nebija mainīta kopš 1993.gada.

Svinot savu 10 gadu jubileju, VID prezentēja grāmatu "Nodokļu un nodevu vēsture Latvijā", rīkoja starptautisko zinātniski praktisko konferenci "Nodokļu administrēšanas un muitas stratēģiskā loma tautsaimniecības attīstībā" un īpašu izstādi, kā arī sumināja tos darbiniekus, kuri ieņēmumu dienestā bija strādājuši no tā izveidošanas pirmsākumiem. Šajos gados VID piedzīvojis vairākas vērienīgas pārmaiņas, ko pavadījusi liela sabiedrības un mediju interese.

Sākotnēji VID bija valsts ieņēmumu valsts ministru pārraudzībā un šajā postenī līdz 1999.gadam bijuši Vilis Krištopans un Aija Poča.

Pirmais VID priekšnieks bija arī toreizējais valsts ieņēmumu valsts ministrs Krištopans, pēc tam priekšnieka postenī bija Jurijs Pupčenoks, kurš VID vadīja no 1994. līdz 1995.gadam un Imants Griķis, kurš VID vadījis līdz ģenerāldirektora Andreja Sončika iecelšanai šajā amatā 1996.gada augustā. Tieši "Sončika laikā" tika izveidots VID ģenerāldirektora postenis un VID piedzīvoja vērienīgas strukturālas izmaiņas.

VID ģenerāldirektora amatā toreizējā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ieteiktais Andrejs Sončiks bija no 1996.gada augusta līdz 2003.gada februārim, kad viņu no amata atbrīvoja Ministru kabinets. Uzreiz pēc tam gan viņš pēc toreizējā finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) uzaicinājuma sāka darbu kā Finanšu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas vietnieks. Arī šo amatu viņš atstāja.Tieši Sončiks ir pirmais, kurš oficiāli tiek saukts nevis par VID priekšnieku, bet gan par ģenerāldirektoru.

Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka 1983.gadā viņš beidzis Ekonomikas fakultāti. Kā pirmā darba vieta minēta Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacija, kur viņš bijis galvenais grāmatvedis, bet pēc tam - VID Cēsu rajona nodaļas priekšnieks.

Neilgi pēc iecelšanas amatā - 1996.gada novembrī - Sončiks sācis reformas VID, atbrīvojot vairākas vadošas amatpersonas. Viņa vadības laikā VID sāka aktīvi sadarboties ar ārvalstu struktūrām, kā arī īstenoja vairākus vērienīgus iepirkumus.

Paša Sončika krēsls "sašūpojās" jau 1997.gadā, kad premjers Guntars Krasts lūdza Sončiku atkāpties no VID ģenerāldirektora amata. Sončiks gan to neizdarīja, bet tā vietā vēl uz pāris gadiem parakstīja darba līgumu.

Liktenīgs Sončikam izrādījās laiks pirms teju 10 gadiem, kad pret viņu tika sākta disciplinārlieta par nepietiekamas kontroles nodrošināšanu VID.

Toreizējais "Jaunā laika" līderis Einars Repše izteicās, ka atstādinās Sončiku no VID ģenerāldirektora amata, jo "Tautas partijas kontrolētais Valsts ieņēmumu dienests jau hroniski nepilda savus pienākumus".

Tāpat Sončika vārds izskanēja 2000.gadā, kad deputāts Jānis Ādamsons savā atmaskojošajā runā paziņoja par viņa saistību ar 1999.gadā plašu rezonansi guvušo "pedofīlijas lietu", ko aizsāka televīzijas raidījums "Nedēļa", izveidojot sižetu par bērnu pornobiznesa pedofiliju un tajā iesaistītajās personām. Uzreiz pēc Ādamsona paziņojuma Sončiks solīja viņu sūdzēt tiesā, taču gada laikā tā arī to neizdarīja.

Tāpat Sončikam tika pārmests tas, ka viņš veicinājis galvojuma apliecības izsniegšanu "Dinaz naftai", lai gan jau tolaik bijis pamats uzskatīt, ka šai firmai varētu būt nodokļu parādi. "Dinaz nafta" mainīja nosaukumu uz SIA "Agalas" un vēlāk to par bankrotējušu atzina Latgales apgabaltiesa.

Savukārt par Sončika lēmumu atteikties no apjomīgā "Dinaz nafta" akcīzes nodokļu parāda - 997 177 latu - piedziņas no uzņēmuma galvotājas - apdrošināšanas AS "Baltikums" un izlīguma noslēgšanas ar to tika sākta krimināllieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Krimināllieta tika izskatīta tiesā, kas Sončiku atzina par vainīgu inkriminētajos nodarījumos. Viņš gan pauda gatavību tiesāties pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā, noliedzot savu viņam izvirzītajās apsūdzībās.

Tiesvedība gan risinājās tepat Latvijā, kur Sončiks vērsās tiesā, iebilstot pret atbrīvošanu no VID vadītāja posteņa. Viņš tā arī amatā netika atjaunots.

Gadu un vienu mēnesi (no 2003.gada marta līdz 2004.gada aprīlim) VID vadīja ekonomikas zinātņu doktors Kārlis Ketners, kurš stājās Andreja Sončika vietā.

Ketners 1999.gadā Rīgas Tehniskajā Universitātē ieguvis ekonomikas doktora zinātnisko grādu, bet savu karjeru 1994.gadā sāka kā Rīgas 21.vidusskolas skolotājs. Finanšu ministrijā viņš sāka strādāt 1997.gada septembrī kā Nodokļu politikas departamenta Tiešo nodokļu nodaļas referents, savukārt karjera VID tika sākta 2002.gada novembrī, kad viņš stājās VID Galvenās nodokļu pārvaldes Starptautisko darījumu daļas priekšnieka amatā.

Ketners bija arī toreizējā finanšu ministra Valda Dombrovska padomnieks. Viņš VID ģenerāldirektora amatu ieguva konkursa kārtībā - konkursa komisija Ketneru atzina par piemērotāko pretendentu šim postenim un 2003.gada martā viņu amatā arī apstiprināja Ministru kabinets.

Savukārt 2004.aprīlī Ketners piekrita finanšu ministra Oskara Spurdziņa piedāvājumam turpmāk strādāt par Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktoru un VID ģenerāldirektora amatu atstāja. Viņš amatā stājās un to atstāja bez skaļiem skandāliem - rimti un mierīgi.

Jakāns, kurš sākotnēji vadīja VID ģenerāldirektora Andreja Sončika biroju, augstajā amatā tika iecelts 2004.gada 14.jūlijā uz piecu gadu termiņu - līdz 2009.gada 13.jūlijam. Arī Jakāns uzvarēja konkursā uz vakanto VID ģenerāldirektora posteni, kad konkursa komisija tomēr par piemērotāko pretendentu atzina viņu, nevis VID Rīgas reģionālās iestādes vadītāju Aigaru Undzēnu.Neilgi pirms Jakāna pilnvaru termiņa beigām arī tika lemts, vai uzticēt viņam dienestu vadīt arī turpmāk. Uzticību viņš izpelnījās un viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts, taču 2010.gadā viņš no amata tika atbrīvots. Tomēr par pašu atbrīvošanu īstas skaidrības nebija, jo no VID šefa posteņa viņš tiek rotēts citā amatā Finanšu ministrijā (FM), betatbrīvots jau no amata ministrijā. Pats Jakāns gan tolaik noliedza, ka būtu iesniedzis atlūgumu.

Cēsīs 1973.gada 3.februārī dzimušais Jakāns pabeidzis arodvidusskolu, iegūstot drēbnieka specialitāti, pēc tam - no 1994. līdz 1996.gadam apguvis grāmatveža specialitāti "Turības" mācību centrā un pēc tam biznesa augstskolā "Turība" apgūta uzņēmējdarbības vadības programma. Divus gadus viņš studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Savu karjeru Jakāns sācis kā drēbnieks Cēsu sadzīves pakalpojumu kombinātā, bet 1996.gadā sācis strādāt VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē kā vecākais nodokļu inspektors. Laikā no 1997.gada līdz 1998.gadam viņš bijis VID ģenerāldirektora palīgs, bet no 1998.gada līdz 2000.gadam - vadījis VID biroju. Jakāns bijis arī VID Akcīzes preču pārvaldes direktors un VID ģenerāldirektora Kārļa Ketnera ārštata padomnieks. Tāpat abi ar Sončiku viņi dibinājuši konsultāciju uzņēmumu SIA "Cita līnija", taču vēlāk pārdevuši sev piederošās kapitāla daļas šajā uzņēmumā.

Arī viņa aiziešana no VID vadītāja amata nebija tik rimta un ārēji klusa kā viņa priekštecim šajā amatā - Kārlim Ketneram. Arī Jakāna karjerā zināmā mērā liktenīgas bija reformas, taču taču tās iniciēja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše, ierosinot samazināt VID vadītāja vietnieku skaitu, kā rezultātā reformas skartu arī viņa vietnieku - kādreizējo Muitas kriminālpārvaldes vadītāju Vladimiru Vaškeviču. Reformas sāka arī pats VID, taču šis plāns nebija pa prātam Repšem.

Tāpat Jakāna līdz tam visnotaļ stabilais krēsls sašūpojās pēc tā dēvētā žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanās skandāla, kurā tika vainoti tieši Jakāna vadītā VID finanšu policisti.

No VID vadāja posteņa Jakānu Repše atstādināja 2009.gada oktobrī, kā pamatojumu minot divu ministra rīkojumu nepildīšanu, ar kuriem Jakānam tika uzdots "nekavējoties veikt darbības, lai izsludinātu konkursus uz VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem līdz 21.oktobrim, kā arī rīkojumu atcelt no amatiem tos VID pārvalžu direktorus un viņu vietniekus, kuru iecelšana amatā netika saskaņota ar finanšu ministru".

Tika sākta arī disciplinārlieta, taču komisijas atzinumus atkal kļuva par "strīdus ābolu", jo komisijā nebija vienprātības par to, vai Jakāns patiešām no amata atbrīvojams. Repše šādu lēmumu tomēr pieņēma, bet to neatbalstīja valdības koalīcija un Repše piekrita virzīt jautājumu par Jakāna rotāciju darbam jaunizveidojamā FM departamentā. Arī amatu FM Jakāns atstāja, taču turpināja tiesāties gan par atstādināšanu, gan atbrīvošanu un disciplinārsodu pamatotību.

1954.gadā dzimusī Jezdakova VID sākusi strādāt teju pirms 20 gadiem -1993.gadā.

Viņa absolvējusi Latvijas Universitāti, kļūstot pat Finanšu un kredīta specialitāti. Pirms darba VID - no 1978.gada - Jezdakova strājājusi tofreizējās Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu pārvaldes Peļņas maksājumu daļā par galveno ekonomisti, bet pēc tam līdz 1993.gadam bijusi Galvenās valsts finansu inspekcijas daļas priekšniece, vēlāk - departamenta direktora vietniece.

Arī VID viņa strādājusi dažādos amatos, vairākkārt pildot arī VID ģenerāldirektora pienākumus. Jezdakova bijusi VID Nodokļu, Informātikas, Galvenās nodokļu pārvaldes daļas priekšniece, VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietas izpildītāja, bet 2001.gadā iecelta par VID ģenerāldirektora pirmo vietnieci. VID ģenerāldirektores amatā viņa apstiprināta 2010.gada martā. Arī Jezdakova uzvarējusi konkursā, kas izsludināts uz VID vadītāja posteni. Kopā ar viņu uz šo amatu pretendēja uzņēmējs Ģirts Lapiņš un kādreizējais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks un galvenās muitas pārvaldes direktors, tagad uzņēmējs Kalvis Vītoliņš.

Jezdakovas "vadīšanas laiks" VID zīmīgs ne tikai ar mērķtiecīgu nevēlēšanos komunicēt ar plašāku sabiedrību, par ko viņa izpelnījusies par finanšu ministra Andra Vilka (V) aizrādījumus un uzdevumu mainīt saziņas manieri, gad ar tā dēvēto "VID datu noplūdes skandālu", jo tieši 2010.gada sākumā atklātībā parādījās informācija par milzīga apjoma datu noplūdi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), ko ieguva nereģistrētā organizācija "Ceturtās atmodas tautas armija" (4ATA) un tās seja - Neo, kurš, kā vēlāk izrādījās, ir IT speciālists Ilmārs Poikāns. 4ATA publiskoja informāciju par atalgojumu dažādās valsts un pašvaldību institūcijās.

Tā kā VID tika pārmesta nepietiekama vērība datu uzraudzībā un tas, ka tās ir pieļāvušas iespēju tik milzīgā apjomā datiem no VID sistēmas "noplūst", tika ierosinātas disciplinārlietas un trim augsta līmeņa ieņēmumu dienesta amatpersonām tika piemēroti sodi - algas samazinājumi par 20%. Lēmumus par sodiem bija parakstījis Jezdakovas vietnieks un viņas pienākumu izpildītājs Tālis Kravalis, bet Jezdakova atturējās vērtēt šo sodu samērīgumu. Viņa arī pauda pārliecību, ka tieši Neo ir vainojams datu nopludināšanā, nevis VID, iespējams, vājā datu aizsardzības sistēma, uzsverot, ka tieši viņam kā zaglim jāsaņem atbilstošs sods. Pretējās domās gan bija IT eksperti, kuri uzskatīja, ka atbildība jāuzņemas VID vadībai.

Par Jezdakovas iespējamo aiziešanu no VID vadītāja posteņa arī tika runāts vairākkārt. Jau pirms vairāk nekā mēneša tika vēstīts, ka viņa iesniegšot atlūgumu, taču pati Jezdakova visas šīs runas noliedza, uzsverot, ka ir gatava turpināt strādāt, taču trešdien Finanšu ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka Jezdakova iesniegusi atlūgumu, ko pieņēmis finanšu ministrs Vilks un darbu pārtrauks 10.jūlijā. Viņa nav uzskatījusi par nepieciešamu publiskot atlūguma iesniegšanas iemeslus un savus tālākos karjeras plānus.