Akreditācija atteikta četriem studiju virzieniem – Biznesa vadības koledžas (BVK) studiju virzienam "Tiesību zinātnes" un Rīgas Aeronavigācijas institūta virzienam "Transporta pakalpojumi", kā arī Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas studiju virzieniem - "Mākslas" un "Psiholoģija". Augstskolām ir dažādas iespējas rīkoties - pusgada laikā novērst konstatētos trūkumus pirms atkārtotas iesniegšanas akreditēšanai, vai arī studiju virzienus ar tajos ietilpstošajām programmām slēgt, pauda IZM pārstāvji.
Komisija laikā no 14.maija līdz 26.jūnijam sanāca uz 12 sēdēm, kurās izskatīti 243 augstākās izglītības iestāžu pieteikumi, kas ir aptuveni 95% no 257 studiju virzieniem, par kuriem līdz 30.jūnijam bija jāpieņem akreditācijas lēmumi, pastāstīja IZM valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Akreditācijas procesā par pamatu ņemts iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa asi kritizētais Augstākās izglītības padomes (AIP) studiju virzienu izvērtēšanas projekts. Tomēr ministrijas lēmumi par augstskolu programmu akreditāciju pieņemti pamatoti – projektā sniegtie ekspertu ziņojumi ir izanalizēti un pārstrādāti, lai tos varētu ņemt vērā akreditācijas procesā, sacīja Kiopa.
"Varam likt roku uz sirds un teikt, ka pieņemtie lēmumi ir pamatoti, atbilstoši noteikumiem. [..] Tas ir izdarīts adekvāti," uzsvēra Studiju akreditācijas komisijas vadītāja Inese Stūre.
84% no visiem akreditētajiem studiju virzieniem ir akreditēti uz sešiem gadiem, savukārt uz diviem gadiem akreditēti 10% studiju virzienu.
Tāpat komisija pieņēmusi lēmumu norīkot ekspertus uz vairākām augstākās izglītības iestādēm, un lēmums par akreditāciju tiks pieņemts jūlijā, kad būs saņemti ekspertu ziņojumi un analīze.
Savukārt noteiktajā termiņā lēmumi nav pieņemti par to studiju virzienu akreditāciju, par kuriem augstskolas nav iesniegušas visu akreditācijai nepieciešamo dokumentāciju, līdz ar to nav bijis iespējams savlaicīgi organizēt ekspertu vizītes, pavēstīja Kiopa.
Studiju virzienu akreditāciju sākotnēji bija paredzēts uzticēt Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūrai ASIIN, taču akreditācijas process aizkavējās. Lai arī ministrija kritizēja par Eiropas Sociālā fonda naudu finansēto Augstākās izglītības padomes (AIP) studiju virzienu akreditācijas projektu un atzina, ka saskaņā ar audita rezultātiem tas nav uzticams, tā datus nolēma izmantot tikai daļēji.
Līdz ar studiju virzienu akreditācijas procesa iekavēšanos arī ieilgušo ministrijas un AIP nesaskaņu dēļ radās draudi, ka šajā pavasara sesijā studiju beidzējiem nevarētu izsniegt valsts atzītus diplomus, savukārt topošajiem studentiem būtu apdraudētas studiju iespējas tajos studiju virzienos, kuru akreditācija nokavējusies.
Līdz ar to studiju programmu akreditāciju paātrinātā režīmā uzņēmās pati Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), un izpildīja funkcijas, kuras bija paredzēts deleģēt Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūrai ASIIN.
Saskaņā ar 9.maijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā visu studiju virzienu akreditācija bija jāpabeidz līdz 30.jūnijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
