Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš iepriekš "karojis" ar Augstākās izglītības padomi (AIP) par "noziedzīgo" un nepilnīgo vērtējumu par augstskolu studiju programmām, ir samulsis un pārsteigts, ka teju visu studiju virzienu akreditācijas process ildzis vien pusotru mēnesi.
Viņš cer, ka valsts nav palaidusi garām iespēju atmest nekvalitatīvas studiju programmas, sarunā ar portālu "Delfi" atzina Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju akreditācijas komisija šonedēļ ir pabeigusi augstskolu pieteikto studiju virzienu akreditāciju un teikusi "jā vārdu" 243 no 257 pieteiktajiem studiju virzieniem, līdz ar to šo programmu studenti saņems valsts apliecinātu dokumentu par studiju beigšanu.
"Mani nedaudz pārsteidz šis ātrums, ja godīgi. Tas ir mulsinoši. Valsts rīcībā nav mežonīgi daudz instrumentu, kā ietekmēt augstākās izglītības kvalitāti. Viens no tiem ir naudas plūsmas, ar ko var kaut ko ietekmēt, otrs ir akreditēšana un licencēšana, kad valsts atzīst vai neatzīst to, kas ir gana labs," sacīja eksministrs.
"Man negribētos domāt, ka akreditācija ir notikusi bez pamatīgas analīzes, jo tad tas nozīmē, ka valsts ir palaidusi garām iespēju tiešā veidā ietekmēt augstākās izglītības kvalitāti," izteicās bijušais izglītības un zinātnes ministrs.
Viņš gan uzsvēra, ka nav paguvis niansēs iedziļināties ministrijas nule pabeigtajā studiju virzienu akreditācijas procesā, taču nākamnedēļ tiksies ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP) un par augstākās izglītības jomu atbildīgajiem cilvēkiem. Šajās sarunās viņam būšot uzdodami pāris būtiski jautājumi.
Pirmkārt, Ķīlis grib noskaidrot, kāda loma studiju virzienu akreditācijas procesā bijusi "diskreditējam Augstākās izglītības padomes ziņojumam" par studiju programmu izvērtējumu, ko ministrs asi kritizēja jau pērnruden. Pēc eksministra vārdiem – pats ziņojums ir "uzreiz metams miskastē", taču tā ietvaros bijuši apkopoti vairāki ekspertu ziņojumi par studiju virzieniem, kā arī augstskolu pašnovērtējums.
"To es noteikti gribētu saprast, kādas daļas un cik lielā mērā no šī ir tikušas izmantotas. Tas ir pasmags darbs, lai atlasītu jēdzīgo no, iespējams, pat noziedzīgā. Man nelikās, ka to var izdarīt tik ātri," teica Ķīlis.
Viņš atklāja, ka tieši šis aspekts bijis viens no iemesliem, kāpēc IZM panākt vienošanos ar augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN no Vācijas, jo tās ieskatā šo procesu būtu iespējams kvalitatīvi padarīt vien līdz gada beigām. Tādā gadījumā būtu tikuši izvēlēti studiju virzieni, kuri būtu vērtēti prioritāri un ātrāk.
Otrkārt, bijušais ministrs grib saprast, cik ilga un kāda rakstura akreditācija konkrētiem studiju virzieniem ir piešķirta. Arī AIP pērn atzinusi, ka krietni liels skaits studiju programmu būtu atmetamas, taču pašlaik IZM ekspertu vadībā nekritiski akreditētas teju visi augstskolu piedāvātie studiju virzieni.
Pēc Ķīļa domām, šis darbs ir prasījis ilgāku laiku un ieguldījumu, "pamatīgas diskusijas ar katru konkrētu augstskolu, ņemot vērā skatu uz Latvijas attīstību, un, iespējams, slēdzamiem studiju virzieniem".
Savukārt par to, ka Saeimai šopavasar ātrā tempā nācās likumā mainīt termiņu, kurā jāakreditē studiju virzieni, Ķīlis teica īsi: "Idiotisms". Viņš pauda, ka Saeima iepriekš nezināmu apsvērumu dēļ Augstskolu likumā iestrādājusi termiņus, līdz kuriem tas paveicams, un šogad nācies šos laika nogriežņus ar steigu pagarināt.
"Tā iznāk tāda vecā spēle, kurā kaut ko iesākam, un tāpēc, ka kaut ko iesākam, tad nu mums ir arī jāpabeidz. Varēja šo procesu paildzināt, nevis spiest virsū, ka tas [studiju virzienu akreditācija] jāpadara "tūlīt un tagad"," uzskata Ķīlis.
Jau vēstīts, ka IZM komisija no 14.maija līdz 26.jūnijam 12 sēdēs izskatīja 243 augstākās izglītības iestāžu pieteikumus, kas ir aptuveni 95% no 257 studiju virzieniem, par kuriem līdz 30.jūnijam bija jāpieņem akreditācijas lēmumi.
Akreditācijas procesā par pamatu ņemts Ķīļa asi kritizētais AIP studiju virzienu izvērtēšanas projekts. IZM gan uzsver, ka lēmumi par akreditāciju ir pamatoti.
84% no visiem akreditētajiem studiju virzieniem ir akreditēti uz sešiem gadiem, savukārt uz diviem gadiem akreditēti 10% studiju virzienu.
Tāpat komisija pieņēmusi lēmumu norīkot ekspertus uz vairākām augstākās izglītības iestādēm, un lēmums par akreditāciju tiks pieņemts jūlijā, kad būs saņemti ekspertu ziņojumi un analīze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
