Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuram amata pēctecis Vjačeslavs Dombrovskis (RP) piedāvājis kļūt par ārštata padomnieku izglītības reformas jautājumos, karjeras izaicinājumu un pieteikto izglītības reformu virzības dēļ ir pārdomās, vai to pieņemt.
Ņemot vērā karjeras izaugsmes iespējas Stokholmas ekonomikas augstskolā Rīgā un to, kā Dombrovskis nolēmis turpināt viņa pieteiktās reformas augstākajā izglītībā, ka arī iespējamo pienesumu ārštata padomnieka amatā, Ķīlis par to lēmumu pieņemšot nākamnedēļ pēc tikšanās ar ministru portālam "Delfi" pavēstīja bijušais ministrs.
"Tas ir viens no jautājumiem, ko es diskutēšu ar ministru – vai un kā es varu vai nevaru pildīt ārštata padomnieka pienākumus izglītības reformu jautājumos, un vai mēs varam procesus, kas ir iesākti, stingri novest līdz galam. Ja mēs ļurināsimies un ne īpaši stingri iesim, tad jau nav jēgas," teica Ķīlis.
Tāpat viņš pastāstīja, ka patlaban ir uzlabojis veselību, lai varētu strādāt Stokholmas ekonomikas skolā, kurā viņš pirms nedēļas atgriezies. Tuvā nākotnē Ķīlim ir iespējami jauni karjeras izaicinājumi vadošos amatos.
"Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc es vēl apsveru, vai pieņemt ministra padomnieka posteni," piebilda Ķīlis.
Jau vēstīts, ka Ķīlis, kurš ministra amatu veselības stāvokļa dēļ atstāja aprīļa beigās, apstiprināts par tagadējā izglītības un zinātnes ministra ārštata padomnieku.
Dombrovski ārštata padomnieka statusā konsultē vēl vairāki cilvēki – viņam ir arī padomnieki sporta, inovācijas, juridiskajos, kā arī sabiedrības integrācijas jautājumos. Ārštata padomniekiem par šo darbu algu nemaksā.
Ķīlis pēc stāšanas ministra amatā 2011.gadā ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību, it īpaši no Latvijas augstskolu vadības puses. Piemēram, Ķīlis piedāvāja mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu un vairs nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām, kā arī ierobežot šādu programmu pastāvēšanu.
Savukārt viņa pēctecis amatā Dombrovskis par prioritātēm nosaucis skolotāju motivācijas programmas īstenošanu, kā arī to, ka ir jāpanāk profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga ciešā sadarbībā ar darba tirgu un jāīsteno augstākās izglītības kvalitātes celšana. Viņš uzsvēris, ka ir "citu metožu cilvēks", līdz ar to viņam atšķirībā no Ķīļa ar nozares spēlētājiem būšot vieglāk komunicēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
