Aļeksejenko KNAB darbības skaidro ar 'politisko pasūtījumu'  (108)

"Ir vismaz divi fakti, kas liecina par politisko pasūtījumu. Pirmais - lieta ierosināta 31.maijā, vienu dienu pirms vēlēšanām. Otrs - Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieki atbrauca divas stundas pirms KNAB, un viņi zināja gan to, ka būs kratīšana, gan par kādu pantu tā būs," aģentūrai LETA sacīja Aļeksejenko.

LTV Ziņu dienesta atbildīgā redaktore Dagnija Neimane savā "Twitter" kontā gan noraida šādu apgalvojumu: "Aļeksejenko kungs mazliet pārspīlē "Panorāmas" vakardienas informāciju. Kad mēs pie viņa ieradāmies, KNAB jau bija iekšā un priekšā."

Informācija par KNAB veikto kratīšanu Aļeksejenko kabinetā ceturtdien vispirms parādījās Latvijas Televīzijā, kas ziņoja, ka kratīšana notikusi vairākas stundas - no plkst.10 līdz agrai pēcpusdienai -, un tās rezultātā KNAB operatīvie darbinieki izņēma vairākus saiņus ar iespējamiem pierādījumiem. Direktors savu kabinetu pametis ap plkst.13 kopā ar izmeklētāju.

Ievērojot to, ka parakstījies par informācijas neizpaušanu, departamenta direktors neatklāj, par ko tieši interesējušies KNAB darbinieki.

Uz jautājumu, vai izmeklētāju interesi varētu būt izraisījuši pašvaldības plāni ar investoru palīdzību būvēt kolumbāriju Varoņu ielā, Aļeksejenko paskaidroja, ka šim projektam piesaistīti divi investori, no kuriem viens atteicies, bet otrs vēlējies zemesgabalu iznomāt uz 12 gadiem kolumbārija būvniecībai, kas pēc noteiktā termiņa kopā ar apbedījumu urnām būtu jānodod pašvaldībai kā dāvinājums.

"Mēs sākām procedūras un sarunas ar Rīgas domes iestādēm, lai nokārtotu īpašuma nomas jautājumus, bet projekts jau pusotru gadu nekustas uz priekšu," norādīja Aļeksejenko, uzsverot, ka šī ir atbilde uz aģentūras LETA jautājumu par Varoņu ielas projektu, nevis komentārs par KNAB ierosināto lietu pēc būtības.

Kā ziņots, Aļeksejenko šodien Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (GKR) iesniedzis lūgumu piešķirt divas nedēļas ilgu atvaļinājumu. Šo laiku departamenta direktors plāno izmantot, lai kopā ar KNAB izmeklētājiem noskaidrotu lietas apstākļus un saprastu, par ko viņš apsūdzēts. "Jātiek skaidrībā, varbūt vainīgs ir kāds cits," norādīja amatpersona, atkārtoti uzsverot, ka nekādās koruptīvās darbībās nav piedalījies.

Jau ziņots, ka KNAB piemērojis Aļeksejenko aizdomās turētā statusu par noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas, proti, par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts.

Tāpat pirmstiesas izmeklēšanas laikā Aļeksejenko noteikts aizliegums pildīt Mājokļu un vides departamenta direktora darba pienākumus, kā arī tuvoties darba vietai.

KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos Inta Šaboha informēja, ka šā gada maijā sākts kriminālprocess par iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar zemes gabala nodošanu nomā, gan neminot, ka šis kriminālprocess būtu saistīts ar Aļeksejenko.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka saistībā ar Rīgas pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma Varoņu ielā nodošanu nomā tika pieprasīts kukulis lielā apmērā - 100 000 eiro (apmēram 70 00 latu).

Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai šobrīd KNAB izmeklētājs atzītu vienu Rīgas pašvaldības amatpersonu par aizdomās turamo pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas par kukuļa pieprasīšanā lielā apmērā un vienu privātpersonu - par šo darbību atbalstīšanu. Abām aizdomās turētajām personām ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Aļeksejenko šā gada 1.jūnijā veiksmīgi startēja vēlēšanās no partiju "Saskaņas centrs" un "Gods kalpot Rīgai" kopīgā saraksta un tika ievēlēts Rīgas domē, taču jau 20.jūnijā viņš nolika deputāta pilnvaras, lai, stājoties spēkā amatu apvienošanas ierobežojumiem, saglabātu Mājokļu un vides departamenta direktora amatu.