Reģionālās slimnīcas sūdzas par kritisko situāciju un pieprasa adekvātu finansējumu  (18)

Slimnīcu vadītāji atgādina, ka vairākus gadus naudas trūkuma dēļ veselības aprūpei nenodrošina valdības deklarācijā iekļauto solīto finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai," norāda slimnīcu vadītāji.

Vēstules autori atgādina, ka pēc finanšu krīzes un reformām veselības aprūpes jomā neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz tikai 16 pilsētās, tai pat laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai (minimizēt ārstēšanās laiku slimnīcā, kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītājs u.c).

"Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts. Ārstu skaits Latvijā ir samazinājies no 7600 ārstiem 2007.gadā līdz 6930 ārstiem 2012.gadā. Atalgojums mediķiem nav palielināts kopš 2009.gada finanšu krīzes, kad tas tika ievērojami samazināts un šis apstāklis neveicina jauno ārstu piesaisti, jo ārstu atalgojums citās Eiropas Savienības valstīs ir pat desmitkārt lielāks nekā Latvijā," norāda slimnīcu vadība.

Slimnīcu pārstāvji arī sašutuši par papildu septiņu miljonu latu sadalīšanu veselības aprūpei, jo slimnīcām atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai samaksātu par visiem pacientiem, kuriem sniegta palīdzība slimnīcās ārpus Rīgas.

"Piedāvājums šos līdzekļus sadalīt proporcionāli līguma summām nozīmē, ka 80% finansējuma saņems rīdzinieku ārstēšanai, bet reģionos problēma atrisināta netiks. Jau vairākkārtīgi esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas, ne PVN samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne medikamentu cenu pieaugumi, tai pašā laikā valsts iestādei Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienestam tiek katru gadu kompensēts gan nobraukto kilometru deficīts, gan elektroenerģijas, gan citu izdevumu pieaugums, kā arī atkārtoti remonti," pauž reģionālās slimnīcas.

Pacienta dzīvības glābšana reanimācijā izmaksā aptuveni 1200 latus, bet slimnīcām tiek samaksāti 186 lati par pacientu, bet iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,5 latus par vienu dienu slimnīcā, bēdīgo situāciju raksturo slimnīcu vadītāji.

Slimnīcu vadītāji lūdz valsts augstāko amatpersonu steidzamu rīcību, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram, lai apmaksātu ārstniecības darbu visās slimnīcās, palielināt veselības aprūpes tarifus, lai tie atbilstu šā brīža tirgus cenām, tai skaitā palielinot atalgojumu mediķiem, "kas pašaizliedzīgi 24 stundas diennaktī rūpējas par mūsu valsts iedzīvotāju veselību, par tiem, kas vēl palikuši uzticīgi mūsu valstij, lai viņus ātrāk atgrieztu darbā un dotu pienesumu mūsu valsts ekonomikai", teikts vēstulē.

"Veselības aprūpes finansējums nav tikai izdevumi, bet gan ieguldījums cilvēkos, kuri ar savu darbu veido tautsaimniecības pamatu mūsu valstī," atgādina slimnīcu vadība.

Vēstuli prezidentam, premjeram, veselības un finanšu ministriem un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai parakstīja Liepājas reģionālās slimnīcas, Jelgavas reģionālās slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, Jēkabpils reģionālās slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Cēsu klīnikas, Kuldīgas slimnīcas, Ogres rajona slimnīcas, Dobeles un apkārtnes slimnīcas, Tukuma slimnīcas, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības un Jūrmalas slimnīcas vadītāji.

Jau ziņots, ka veselības ministrijas centieni vēl 2013. gadā izcīnīt nozarei papildu finansējumu vairāk nekā 34 miljonu latu apmērā, cietuši neveiksmi. Valdība neatbalstīja ministrijas lūgumu tai piešķirt papildu finansējumu un uzdeva tai vienoties ar Finanšu ministriju par iespējām šogad segt veselības budžetā veidojošos deficītu.

Rezultātā septiņi miljoni latu - līdzekļi, kas ietaupīti, samazinoties valsts parāda apkalpošanas izmaksām, ar valdības lēmumu piešķirti Veselības ministrijai. Vēl miljonu latu iegūs no ministrijas pārraudzībā esošu iestāžu maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu līdzekļu atlikuma.