Rīgas pils postošā ugunsgrēka iemeslus noskaidros mēneša laikā  (31)

Pēc milzīgā 20.jūnija nakts ugunsgrēka ir aktualizēts jautājums par ugunsdrošības risinājumiem dažādās senās un vēsturiskās ēkās. Līdz 1.septembrim tikšot apzināts un apkopots visu valsts kultūras pieminekļu ugunsdrošības sistēmu esošais stāvoklis un pašlaik eksperti pie tā jau strādā, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Jānis Āboliņš.

Iekšlietu ministrijas (IeM) vadība un VUGD priekšnieks pirmdien sarunā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu izklāstījuši atbildīgo dienestu darbu ugunsnelaimes laikā un tās seku likvidēšanā, tāpat Kozlovskis izklāstījis IeM budžeta prioritātes nākamajam gadam.

Par ugunsgrēka iespējamiem iemesliem pašlaik vēl turpinās ekspertīzes Valsts policijā, bet Lietuvas ugunsdzēsības dienests darbus ugunsnelaimes seku noskaidrošanai jau pabeidzis. Secinājumus, apkopojot izmeklēšanas datus, apmēram pēc mēneša izdarīs Valsts policija, teica Kozlovskis.

Runājot par budžeta prioritātēm, Kozlovskis uzsvēra jau iepriekš teikto, ka prioritāte būs operatīvo dienestu esošo cilvēkresursu noturēšana un sociālais atbalsts – piemaksas par virsstundu darbu, atvaļinājuma pabalsti un apmācības. Otrs būtisks iekšlietu dienestu budžeta virziens – aprīkojuma atjaunošana, par ko daudz runas uzvirmoja tieši pēc Rīgas pils ugunsgrēka.

"Rīgas pils ugunsgrēks parādīja mūsu dienesta problemātiku – ja ir divas vienlaicīgas lielas uguns nelaimes, vispirms steigsimies novērst cilvēku iespējamu bojāeju. Tikmēr pils, iespējams, jau būtu nodegusi līdz pamatiem," sacīja VUGD priekšnieks Āboliņš.

Jau ziņots, ka 20.jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko izdevās likvidēt tikai pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā.

Par ugunsgrēka iemesliem sākts kriminālprocess, bet tā izcelšanās iemesli vēl nav zināmi.
Postošais ugunsgrēks Rīgas pilī kārtējo reizi uzjundījis runas par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā esošā aprīkojuma novecošanu un neatbilstību šodienas prasībām.

Piemēram, viens no autokāpņu pacēlājiem ugunsnelaimes brīdī atradās remontā, tāpat pils dzēšanas darbu karstumā "nojuka" 1976.gadā ražotais ūdens sūknis. Iekšlietu ministrija pēc ugunsgrēka Rīgas pilī turpina uzstāt uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VUGD tehnisko resursu atjaunošanai. Ministrija valdībā par šo jautājumu kārtējo reizi vērsās jau neilgi pirms milzīgā ugunsgrēka, tāpat par to ar valdības vadītāju runāts arī uzreiz pēc Rīgas pils ugunsnelaimes.

IeM 2014.gada valsts budžetā pieprasījusi astoņus miljonus latu VUGD tehnisko resursu atjaunošanai. Iekšlietu ministrs Kozlovskis to nosaucis par vienu no prioritātēm un uzskata, ka tas nav ārpuskārtas pieprasījums, jo attiecas uz dienesta pamatfunkciju nodrošināšanu. IeM uzstāj, ka pa astoņiem miljoniem latu VUGD resursu bāzes atjaunošanai piešķirami turpmākos trīs gadus – 2014., 2015. un 2016.gadā, portālam "Delfi" iepriekš teica ministra pārstāve Daiga Holma.

Pēc ugunsgrēka VUGD atzina, ka darbi notikuši atbilstoši tehnisko resursu varēšanai. Izteiktā ideja par ugunsdzēšanas helikoptera izmantošanu atmesta ātri, jo uzreiz bijis skaidrs, ka tumsā to izmantot nevarēs. Savukārt dienesta problēmas ar ūdens padevi radušās tehnisku problēmu dēļ - sabojājies vairāk nekā 30 gadus vecais ūdens sūknis. Savukārt "Rīgas ūdens" nodrošinātā padeve uz hidrantiem bijusi atbilstoša normatīvajiem aktiem, taču ne reālajām vajadzībām pils dzēšanas darbu laikā, sarunā ar portālu "Delfi" iepriekš sacīja VUGD Rīgas reģiona pārvaldes vadītāja vietnieks Mareks Silovs.

Postošais ugunsgrēks Rīgas pilī nopietnākos zaudējumus nodarījis pašai pilij, nevis tajā esošajiem muzeju krājumiem, turklāt visus postījumus varēs redzēt un apzināt vēl pēc mēnešiem, atzinis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.