Reģionālās slimnīcas: situāciju valsts veselības aprūpes nozarē ir kritiska  (8)

Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ, veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5% no IKP. 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, vēstulē norāda mediķi.

Ņemot vērā finanšu krīzi 2009.gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai (minimizēt ārstēšanās laiku slimnīcā- kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas no slimnīcām tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītājs u.c).

Lai nepasliktinātu sniegtās palīdzības kvalitāti, tālāka slimnīcu optimizācija vai slimnīcu efektīvāka pārvalde nav iespējama. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts, teikts vēstulē.

Tiek uzsvērts, ka ārstu skaits Latvijā ir samazinājies no 7600 ārstiem 2007.gadā līdz 6930 ārstiem 2012.gadā, bet atalgojums mediķiem nav palielināts kopš 2009.gada finanšu krīzes, kad tas tika ievērojami samazināts un šis apstāklis neveicina jauno ārstu piesaisti, jo ārstu atalgojums citās Eiropas Savienības valstīs ir pat desmitkārt lielāks nekā Latvijā.

"Vēlamies izteikt arī sašutumu par papildus 7 miljonu latu veselības aprūpei sadalījumu, kur slimnīcu sektoram tiek atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Piedāvājums šos līdzekļus sadalīt proporcionāli līguma summām nozīmē, ka 80% finansējuma saņems rīdzinieku ārstēšanai, bet reģionos problēma atrisināta netiks. Jau vairākkārtīgi esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu," uzsver mediķi.

Viņi arī atgādina, ka veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas, ne PVN samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne medikamentu cenu pieaugumi, tai pašā laikā valsts iestādei Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienestam tiek katru gadu kompensēts gan nobraukto kilometru deficīts, gan elektroenerģijas, gan citu izdevumu pieaugums, kā arī atkārtoti remonti.

"Slimnīcās mēs katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Piemēram, pacienta dzīvības glābšana reanimācijā izmaksā ap 1200 latus, bet slimnīcām tiek samaksāts 186 lati par pacientu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 latus par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās," teikts vēstulē.

Tāpēc slimnīcu vadītāji lūdz valsts augstāko amatpersonu steidzamu rīcību, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram, lai apmaksātu visās slimnīcās faktiski veikto ārstniecības darbu, palielināt veselības aprūpes tarifus, lai tie atbilstu šā brīža tirgus cenām, tai skaitā palielinot atalgojumu mediķiem, kas pašaizliedzīgi 24 stundas diennaktī rūpējas par mūsu valsts iedzīvotāju veselību, par tiem, kas vēl palikuši uzticīgi mūsu valstij, lai viņus ātrāk atgrieztu darbā un dotu pienesumu mūsu valsts ekonomikai.

Vēstuli parakstījuši SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks, SIA "Jelgavas reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Andris Ķipurs, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētāja Egija Širova, SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris, SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode, SIA "Vidzemes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, kā arī SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts.

Vēstuli parakstījis arī SIA "Kuldīga slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis, SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Juris Bogužs, SIA "Tukuma slimnīca" valdes priekšsēdētāja Dzintra Rabkeviča, SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" valdes locekle Alīda Vāne, SIA "Jūrmalas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš