Vienas no lielākajām Latvijas valdības rūpēm ir pasākumi uz ārzemēm aizbraukušā darbaspēka atsaukšanai atpakaļ mājās, kā arī sabiedrības uzticības vairošana Latvijas iestājai eirozonā, intervijā plaši pazīstamajam BBC sarunu raidījumam "Hard Talk" šonedēļ izteicās premjers Valdis Dombrovskis (V).
Intervija notika lietišķā un Dombrovskim raksturīgajā mierīgajā manierē, izpaliekot šim raidījumam tik ierastajiem asumiem un diskusiju krustugunīm. Tieši šis raidījums un tā vadītāja "asā" intervija ar toreizējo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pirms 12 gadiem pamatīgi uzjundīja Latvijas sabiedrību.
BBC nepilnu pusstundu ilgo sarunu ar Dombrovski pārraidīja pirmdien. Premjers intervijā atzina, ka izšķirošais lēmums turpināt Latvijas virzību uz eirozonu ar mērķi tai pievienoties 2014.gadā tika pieņemts tieši krīzes laikā. Par pamatu šādai politikai bijis fakts, ka lats jau ir piesaistīts eiro. Tieši šai tēmai arī bija veltīta lielākā uzmanība "BBC Hard Talk" intervijā.
Ņemot vērā, ka nebija piepildīta sākotnējā iecere – pievienoties eirozonai jau 2008.gadā, Latvijai krīzes laikā līdz ar budžeta un strukturālajām reformām daudz uzmanības nācās veltīt lata aizsardzībai. Izskanēja arī spekulācijas par lata devalvāciju, intervijā BBC atgādināja Dombrovskis.
Uz norādi, ka, daudzuprāt, lata piesaiste eiro sasējusi Latvijai rokas un ierobežojusi rīcības brīvību, premjers teica, ka Latvija atradās dziļā krīzē. 2009.gadā vien piedzīvojot vairāk nekā 17% ekonomikas lejupslīdi, nācās pieņemt daudzus sāpīgus lēmumus gan par algu samazināšanu valsts sektorā un nodokļu paaugstināšanu, gan arī tika aplūkota lata devalvācijas iespēja. Tomēr bijis skaidrs, ka tas būtu "vēl sāpīgāks" risinājums.
"Mēs esam ļoti maza un atvērta ekonomika. Sekas, ko nestu lata devalvēšana, mūs pazudinātu cenu kāpuma un inflācijas dēļ," teica premjers.
Viņš uzsvēra, ka pievienošanās eirozonai bija Latvijai sen izvirzīts mērķis – vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā ar sākotnējo mērķi iestāties 2008.gadā, kas tad būtu atvieglojis Latvijas "ciešanas" krīzes laikā, pauda Dombrovskis.
Premjers arī izteicās, ka viņu neizbrīna sabiedrības zemais entuziasms par Latvijas pievienošanos eirozonai.
"Es varētu jautāt – vai var sagaidīt ko citu, ja cilvēki trīs gadu garumā par eirozonu dzirdējuši tikai "krīze, krīze un krīze"? Nav brīnums, ka par pievienošanos eirozonai trūkst entuziasma. Tas ir valdības uzdevums – izskaidrot iemeslus, kāpēc tas ir nepieciešams," teica Dombrovskis, norādot, ka sabiedrības informēšana par šo jautājumu Latvijā jau ir sākusies, stāstot, ka iestāja eirozonā automātiski nenozīmē visu cenu kāpumu, kas notiks ar valsts uzkrājumiem un citus būtiskus aspektus.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrības atbalsts tam ir uzlabojies, apzinoties arī to, ka problēmas ir eirozonā, bet pati eiropas vienotā valūta ir stabila.
Intervijas vadītājs norādīja, ka Latvijas izeja no krīzes daudziem tās iedzīvotājiem bijusi sāpīga un tā ir trešā nabadzīgākā valsts ES. Dombrovskis uz to atbildēja, ka pašlaik Latvija ir ātrāk augošā ekonomika ES. Tomēr tiek saglabāta piesardzīga pieeja, jo "gāzi grīdā" ekonomikas politiku, ko Latvijā piekopa pirms krīzes sākšanās, nevarēja turpināt, jo tā pārsniegusi valsts reālās iespējas, lietišķi skaidroja Dombrovskis.
Tāpat intervijā liela uzmanība tika veltīta Latvijas iedzīvotāju izbraukšanai peļņā uz ārzemēm. Dombrovskis akcentēja, ka tas bijis fenomens kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tomēr, ekonomikai augot, pirmskrīzes periodā – ap 2006. un 2007.gadu – cilvēki vairāk sāka atgriezties Latvijā, bet līdz ar krīzi darbaspēka aizplūšana no valsts atkārtoti pieauga. Šo darbspējīgo cilvēku aicināšana atpakaļ uz Latviju pašlaik ir "vienas no valdības lielākajām rūpēm un labākā atbilde uz šo jautājumu – ekonomikas izaugsme un jaunu darbavietu radīšana".
Dombrovskis gan atturējās BBC prognozēt, cik cilvēku līdz ar to varētu atgriezties Latvijā, taču skaidrs, ka valsts uzdevums ir nodrošināt "tam ekonomikas bāzi ". Vienlaikus top reemigrācijas plāns, bet skaidrs, ka "labākā iniciatīva ir radīt labi apmaksātas darbavietas," teica premjers.
Premjers intervijā izskaidroja arī situāciju par nepilsoņiem Latvijā, attiecības ar Krieviju. Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija pašlaik darbojas atbilstoši tendencēm rietumvalstu attiecībās ar Krieviju. Abu valstu ekonomiskās attiecības attīstītās – pērn par 25% pieaudzis abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms, par 30% pieaudzis Krievijas tūristu skaits Latvijā.
Uz jautājumu par nepilsoņu situāciju Latvijā premjers skaidroja, ka pašlaik valstī ļoti atvērta integrācijas politika un naturalizācijas process, piedāvājot nokārtot vieglu eksāmenu, lai kļūtu par pilsoņiem.
Populārajā sarunu raidījumā "BBC Hard Talk" no Latvijas iepriekš piedalījusies arī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa, viesojoties šajā raidījumā 2000.gadā, plaši skaidroja Latvijas attiecības ar Krieviju, Latvijas vēsturi un citus plaši diskutētus jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
