Diskusijas par ebreju nekustamā īpašuma restitūcijas jautājumu varētu aktualizēt septembrī, kad ir paredzētas sarunas ar Saeimas deputātiem, norādīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
"Pērn diskusijas ar frakcijām jau notika, un tagad sāksies otrais "aplis"," izteicās Umanovska. Jautāta, vai tagad ebreju kopiena cer uz aktīvāku deputātu iesaisti un veiksmīgāku jautājuma risinājumu, viņa skaidroja, ka to vēl ir grūti noteikt, jo diskusijas turpinās un nav arī bijusi kāda pretestība un negācijas no deputātu puses.
Umanovska sacīja, ka diskusijas notiek korekti un ir interese no deputātiem. "Mēs redzam, ka tā nav juridiska rakstura problēma, bet ir vajadzīga politiska griba izdarīt to, kas ir taisnīgi," uzsvēra Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore.
Jautāta, vai, piemēram, ar ASV Valsts departamenta īpašo sūtni Holokausta jautājumos Duglasu Deividsonu, kas rīt, 4.jūlijā, ieradīsies uz pasākumu par godu Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai, tiks pārrunāts šis jautājums, Umanovska sacīja, ka viņa to nevar paredzēt.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos tika apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi.
"Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij," iepriekš stāstīja Umanovska.
Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī pirms nepilna gada izraisīja bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju.
Kā ziņots, rīt, 4.jūlijā, plkst.12 Gogoļa ielā 25 notiks piemiņas brīdis, kas veltīts Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai. Ceremonijas dalībniekus uzrunās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pašreizējā priekšsēdētāja Personīgais pārstāvis cīņā pret antisemītismu rabīns Endrū Beikers, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jākova, Deividsons, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs un Rīgas sinagogas rabīns Mordehajs Glazmans. Ceremoniju vadīs LU profesors Ruvins Ferbers.
Pasākumā piedalīšoties arī citas Latvijas amatpersonas, kā arī ārvalstu diplomāti.
Umanovska atgādina, ka 4.jūlijs tika noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pieminot vairāk par 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā. Centrālā piemiņas dienas ceremonija tradicionāli notiekot pie 1941.gada 4.jūlijā nacistu atbalstītāju nodedzinātās Lielās Horālas sinagogas drupām, kur 90.gadu sākumā bija izveidots memoriāls. 2007.gadā blakus tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā, godinot tos cilvēkus, kas riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk par 400 ebrejiem.
Piemiņas brīdi rīko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
