Retrospektīva: atjaunotās Saeimas 20 gadi  (47)

Apritot šai gadskārtai, portāls "Delfi" un Saeimas Preses dienests piedāvā interesantus faktus un fotoattēlus – hronoloģisku retrospektīvu par parlamenta attīstību kopš 1993.gada.

1993.gada 5. un 6.jūnijs

5.Saeimas vēlēšanās 1993.gada 5. un 6.jūnijā piedalījās 89,9 % balsstiesīgo pilsoņu jeb  1 118 316 vēlētāju. Tas ir vēsturiski augstākais līdzdalības rādītājs Latvijas parlamenta vēlēšanu vēsturē. Kandidātu sarakstiem bija jāpārvar 4 procentu barjera, un parlamentā mandātus ieguva astoņi politiskie spēki.

1993.gada 6.jūlijs

Kur gūšu Latvijas spēku?
Pats viņas spēks ja tiksi.
Kā celšu Latvijas ēku?
Sirdi ja pamatā liksi.

Ar šiem Annas Brigaderes vārdiem Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš atklāja 5.Saeimas pirmo sēdi. Tajā pilnā apjomā spēkā stājās atjaunotā Satversme, un deputāti vienojas strādāt pēc 1929.gadā pieņemtā Saeimas kārtības ruļļa. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Anatoliju Gorbunovu.

1993.gada 7.jūlijs

Ar 53 balsīm par, 26 pret un nevienam deputātam neatturoties, Saeima par pirmo Valsts prezidentu atjaunotajā Latvijas Republikā ievēlēja Gunti Ulmani. Uz šo amatu kandidēja arī Aivars Jerumanis un Gunārs Meierovics, kurš pirmajā kārtā bija līderis, bet pēc tam savu kandidatūru atsauca. Lai ievēlētu prezidentu, bija nepieciešamas trīs vēlēšanu kārtas.

Ulmanis svinīgo solījumu deva jau nākamajā dienā. Interesanti, ka vēlāk arī Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Bērziņš ievēlēti ar tieši 53 balsīm.

1993.gada 21.augusts

Saeima stiprina savas pozīcijas starptautiskajā arēnā, izveidojot Saeimas delegāciju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Parlamentam jau iepriekšējos gados izveidotas Baltijas Asamblejas, Starpparlamentu Savienības un EDSO Parlamentārās Asamblejas delegācijas. Patlaban Saeima ir aktīva sešās starpparlamentu organizācijās.

1993.gada 8.septembris

Romas pāvests Jānis Pāvils II viesojās Saeimas nama Baltajā zālē. Kopš tā laika Saeimu apmeklējušas daudzas citas augstas ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonas, tostarp Polijas Prezidents Lehs Valensa, Francijas prezidents Žaks Širaks un Nīderlandes karaliene Beatrikse. Vizītē Saeimā gadā ierodas vidēji 300 delegācijas, tostarp parlamentu vadītāji, valstu prezidenti, ministri, vēstnieki. 

Arī 6.Saeimas vēlēšanas notika divas dienas - 1995.gada 30.septembrī un 1.oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 955 392 vēlētāji jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 12 501 pilsonis.

6. Saeima izcēlās ar rekordlielu frakciju skaitu - sākotnēji tajā darbojās deviņas frakcijas, bet, deputātiem izstājoties un pievienojoties citiem politiskajiem spēkiem, sasaukuma laikā izveidotas 16 dažādas frakcijas, bet frakcijām nepiederošo deputātu skaits brīžiem pārsniedza 20.

Sākumā 6.Saeimas priekšsēdētāja bija Ilga Kreituse, bet no 1996.gada 26.septembra par priekšsēdētāju kļuva Alfreds Čepānis.

1995.gada 16.novembris

Laikā, kad valdība iesniedza pieteikumu par Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, Saeimā izveidoja Eiropas lietu komisiju. Sākotnēji tā pārraudzīja Latvijas likumu saskaņošanu ar ES normām, bet ar laiku tās funkcijas kļuva daudz plašākas.

1997.gada 4.decembris

Izdarīti būtiski grozījumi Satversmē, Saeimas un Valsts prezidenta pilnvaru termiņu pagarinot no trīs līdz četriem gadiem. Tāpat Saeima mainīja likumus, lai parlamenta vēlēšanas turpmāk notiktu vienu, nevis divas dienas - oktobra pirmajā sestdienā. Kopš neatkarības atjaunošanas Satversme grozīta 10 reizes.

1998.gada 15.janvāris

Par atskaites punktu ņemot arhitekta Eižena Laubes projektu, atjaunota Sēžu zāle. Tā ieguvusi amfiteātra iekārtojumu, un deputātiem vairs nav jāsēž rindās kā skolas solos. Apdare un mēbeles izgatavotas Latvijā, izmantojot vietējos materiālus - ozolkoku un ādu. Izmaksas - 655 tūkstoši latu. Rekonstrukcijas laikā deputāti vairāk nekā pusgadu strādāja Sarkanajā zālē.

Saskaņā ar grozījumiem Satversmē vēlēšanas pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē notika vienā dienā - 1998.gada 3.oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 944 667 vēlētāji jeb 71,9% visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 10 080 pilsoņi. Tika pieņemts 21 deputātu kandidātu saraksts, no kuriem mandātus ieguva seši, bet pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

7.Saeimas priekšsēdētājs bija Jānis Straume.

1999.gada 17.jūnijs

Notika Valsts prezidenta vēlēšanas, lai izraudzītos divus termiņus nostrādājušā Gunta Ulmaņa pēcteci šajā amatā. Vēlēšanu process izvērtās sarežģītāks nekā plānots.

Vēlēšanas notika sešās kārtās, jo neviens kandidāts nesavāca nepieciešamo balsu skaitu. Uz šo amatu kandidēja bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs un 5.Saeimas spīkers Anatolijs Gorbunovs, plašākai sabiedrībai tobrīd nezināmā humanitāro zinātņu doktore Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī deputāti Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Ingrīda Ūdre, Valdis Birkavs, Arnis Kalniņš un Jānis Priedkalns.

Sēdē tika izsludināts pārtraukums, kura laikā savu kandidatūru atsauca uz to brīdi lielāko atbalstu guvušais Raimonds Pauls.  Pēc pārtraukuma sēde tika atsākta ar jauniem kandidātiem, tostarp Jura Bojāra ieteikto kandidāti humanitāro zinātņu doktori Vairu Vīķi-Freibergu.  Viņu atkārtotā balsojumā ar 53 balsīm "par" ievēlēja amatā uz četriem gadiem. Vēlāk viņa tika pārvēlēta arī uz otro termiņu.

2000.gada februāris

Saeimā izskatāmie likumprojekti kļuva pieejami internetā - Saeimas mājaslapā. Vēl 5.Saeimā Saeimas darbam bija iespējams sekot tikai ar pildspalvu un flomāsteru, bet mūsdienās tā ir komplicēta digitāla sistēma, kas ļauj detalizēti izsekot katra likumprojekta "dzīvei".

2000.gada 5.maijs

Pasaules čempionāts hokejā, spēle Latvija - Krievija 3:2. Saeimā plkst.17 sasaukta sēde par valdības apstiprināšanu, bet zālē nav kvoruma, jo deputāti pie televizora ekrāniem seko notikumiem Sanktpēterburgas ledus arēnā. Pēc 5 minūšu pārtraukuma sēde tomēr sākās un par jauno premjerministru kļuva Andris Bērziņš. Pēc ievēlēšanas viņu pie Saeimas sveica hokeja fani.

8.Saeimas vēlēšanas notika 2002. gada 5.oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 997 754 (71,51%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7490 vēlētāju. Tika pieteikti 20 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 % barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības.

8.Saeimas priekšsēdētāja bija Ingrīda Ūdre.

2003.gada 28.februāris

Lai arī no Saeimas tribīnes var runāt tikai deputāti, Valsts prezidents, valdības locekļi un atsevišķas citas amatpersonas, retos gadījumos iespēja uzrunāt Saeimu tiek dota arī augstiem ārvalstu viesiem. Šajā dienā deputātus Saeimā uzrunāja NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons un sveica Latvijas cilvēkus ar uzaicinājumu iestāties NATO. Deputātiem tika iespēja uzdot jautājumus augstajam viesim.

2006.gada 30.marts

Saeima vienbalsīgi pieņēma deklarāciju par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas kalpoja par pamatakmeni parlamenta un nevalstisko organizāciju (NVO) ikdienas sadarbībai, kā arī ikgadējam Saeimas un NVO forumam.

2003.gada 20.jūnijs

Noturīga Saeimas tradīcija ir deputātu - Jāņu - sveikšana un saulgriežu ielīgošana pirms Līgo svētkiem. Arī šajā ārkārtas sēdē, kad Valsts prezidenta amatā atkārtoti tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga un pieņemti valsts budžeta grozījumi. 

Vīķi-Freibergu Valsts prezidenta amatā pārvēlēja ar lielu balsu vairākumu. Kā jau bija prognozēts, neviena alternatīva kandidatūra tā arī netika izvirzīta.

2006.gada 7.novembrisSaeima sāka tiešsaistē internetā translēt parlamenta sēdes. Tām tiešraidē vidēji seko vairāki simti interesentu, bet atsevišķos gadījumos skatītāju skaits rakstāms ar četrām nullēm. Iepriekš sēdes "dzīvajā" bija dzirdamas tikai radio viļņos, tāpat ikvienam pieejamas visu sēžu stenogrammas.

9.Saeimas vēlēšanas notika 2006.gada 7.oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 908 979 (60,98%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7580 vēlētāju. Tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5% barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības.

Sākumā 9.Saeimas priekšsēdētājs bija Indulis Emsis, bet no 2007.gada 24.septembra par priekšsēdētāju kļuva Gundars Daudze.

9.Saeima kas parlamenta vēsturē pieņēmusi visvairāk likumu - 1458. Daļēji šis rekords skaidrojams ar daudzskaitlīgajiem likumu grozījumiem, kas bija nepieciešami pašvaldību reformas ietvaros.

2008.gada 19.septembris

Saeima pirmo reizi rīkoja Atvērto durvju dienu, interese bija liela un parlamentu apmeklēja vairāk nekā 1500 cilvēku. Kā vienu no darba prioritātēm Saeima ir noteiksi parlamenta atvērtību, sadarbību ar sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšanu likumdošanas procesā. Konferences un diskusijas pēdējos gados ir kļuvušas par neatņemamu parlamenta darba sastāvdaļu.

2008.gada 18.decembris

Pulksten 17.40 noslēdzas atjaunotās Saeimas vēsturē garākā sēde, kas ilga 28 stundas un 14 minūtes. Sēde sākās 11.novembrī un ilga līdz puspieciem rītā un turpinājās pēc nedēļas. Iemesli tam skaudri - jāpieņem smagi lēmumi par valsts budžeta samazināšanu un bezprecedenta taupības pasākumiem.

2009.gada 29.janvāris

Darbu sāka Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs. Šeit var ienāk bez caurlaides, tikties ar deputātiem, uzrakstīt iesniegumu un vairāk uzzināt par parlamenta darbu. Gadā centrā iegriežas vairāk nekā 3000 cilvēku. Ilgākais centra apmeklējums bija 4 stundas, bet garākā telefona saruna - 40 minūtes.

2009.gada 11.jūnijs

Grozot kārtības rulli, 9.Saeima novērsa deputātu "staigāšanu" starp frakcijām. Turpmāk viena kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā. Jaunā kārtība stājas spēkā ar nākamo parlamenta sasaukumu.

2009.gada 20.augusts

Kā kurš deputāts balsojis Saeimas sēdē - to tagad ikviens var redzēt tiešsaistē uzreiz pēc balsojuma. Balsojumi jau iepriekš bija publiski, taču iepriekš nācās gaidīt apmēram nedēļu, līdz tos publicē internetā.

2009.gada 4.septembris

Saeimas fotogrāfu uzņemtās bildes kļūst pieejamas publiski un bez maksas parlamenta izveidotajā kontā flickr.com/saeima. Patlaban elektroniski pieejami vairāk nekā 13 tūkstoši augstas kvalitātes un izšķirtspējas fotogrāfiju, kas rāda Saeimas darbu, ikdienu un svētkus. Saeimas virtuālā fotoarhīva skatījumu skaits šajos gados ir pārsniedzis vienu miljonu. Šīs fotogrāfijas ir novērtējuši arī laikraksti, izvēloties tās pirmā vāka ilustrācijām.

2009.gada 18.septembris

Saeima sāka tvītot un īsā laikā @Jekaba11 piesaista vērā ņemamu sekotāju skaitu, kas nu jau pārsniedzis septiņus tūkstošus. 

10.Saeimas priekšsēdētāja bija Solvita Āboltiņa.

2010.gada jūnijs

"Mēs visi to atcerēsimies ar lielu sajūsmu," vēstulē Saeimai raksta NATO Parlamentārās Asamblejas ģenerālsekretārs Deivids Hobss, pateicoties par lieliski noorganizēto  Asamblejas sesiju Rīgā. No 28.maija līdz 1.jūlijam šeit pulcējas ap 700 delegātu no 40 pasaules valstīm, lai apspriestu aktuālos drošības jautājumus. Saeimai bija liels izaicinājums, pirmo reizi rīkojot šāda mēroga starptautisku pasākumu, īpaši apstākļos, kad asamblejas budžets krīzes apstākļos samazināts no 6 līdz 1,3 miljoniem latu.

2010.gada 23.septembris

Pēdējo reizi kolēģus no Saeimas tribīnes uzrunāja šajos 20 gados aktīvākais parlamenta debatētājs Juris Dobelis. Viņš četros sasaukumos debatēs runājis 916 reizes. Viņam seko Vladimirs Buzajevs (861) un Pēteris Tabūns (706).

2011.gada 27.janvāris

Saeimā pirmo reizi notiek ārpolitikas debates - tā ir iespēja parlamentam piedalīties Latvijas ārpolitikas prioritāšu definēšanā, kā arī veicināt sabiedrības izpratni un ieinteresētību ārlietu jautājumos.

2011. gada 28. maijs

Pēc Saeimas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

2011.gada 23.jūlijs

Notika tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošanā piedalījās 689 988 jeb 44,73% no balsstiesīgajiem pilsoņiem, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7554 balsotāji. Saskaņā ar tautas nobalsošanas rezultātiem 10.Saeimas atlaišanu atbalstīja vairāk nekā puse no balsotājiem (94,3%).

Lai arī sabiedrības uzticība Saeimas darbam palēnām uzlabojas, tā aizvien ir zemā līmenī. 11.Saeimai sākot dabu, tai uzticējās 12% Latvijas sabiedrības. Šā gada sākumā Saeimas līdzšinējo darbu negatīvi vērtēja divas trešdaļas jeb 67% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, liecināja socioloģiskās aptaujas.

2011.gada 17.oktobris

Uz pirmo sēdi sanāca 11.Saeima - pirmais parlamenta sasaukums, kas ievēlēts ārkārtas vēlēšanās pēc 10.Saeimas atlaišanas, kas strādāja nepilnu gadu. Par Saeimas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Solvitu Āboltiņu, un viņa ir vienīgā, kura pēc neatkarības atjaunošanas šo amatu pilda divos sasaukumos.

2012.gada 19.janvāris

Saeima nolemj amatpersonas turpmāk ievēlēt atklāti, atsakoties no līdzšinējās aizklāto balsojumu prakses.

2012.gada 15.maijs

Saeimā saņemta pirmā pilsoņu iniciatīva, kas iesniegta, izmantojot jaunieviesto iespēju 10 000 pilsoņu vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu. Konkrētā iniciatīva rosina ieviest atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu, bet kopumā parlamentā patlaban iesniegti jau četri kolektīvie iesniegumi.

2012.gada 7.novembris

Atzīmējot 90 gadus kopš Satversmes spēkā stāšanās un 1.Saeimas sanākšanas, Saeimā pulcējušies visi atjaunotās Latvijas Republikas parlamenta priekšsēdētāji.

2013.gada 22.marts

Jau 71 deputāts lūdzis viņa vajadzībām vairs nekopēt Saeimas sēžu dokumentus, jo viss nepieciešamais pieejams datorā. Tas ļāvis būtiski samazināt papīra patēriņu. Arī izlietotais papīrs tiek savāks, un gadā Saeima pārstrādei nodod sešas tonnas papīra. Tā pietiek, lai otrreizējā pārstrādē saražotu vienu miljonu papīra lapu.

2013.gada 27.jūnijs

Aprit četri gadi, kopš izveidots Saeimas videokanāls www.youtube.com/saeimaSAB. Tajā atrodami vairāk nekā 600 video - skaidrojumi par pieņemtajiem likumiem, sižeti par Saeimas darbu, deputātu cīņas sporta laukumos, vizīšu atspoguļojums. Skatījumu skaits patlaban pārsniedzis 130 tūkstošus.