Uzņēmējs: Ķīnieši interesi izrāda ne tikai par Pierīgu un Cēsīm, bet arī par Talsiem  (153)

 Talsi nav izņēmums, lai gan pašlaik īpašumu pirkšanas un pārdošanas process norit samēra klusi, jau vairāki nami, dzīvokļi un uzņēmējdarbības telpas pieder Ķīnas valstspiederīgajiem. Atklātā sarunā par šo tendenci un to, kādēļ savus īpašumus gatavs pārdot cittautiešiem, pastāstīja uzņēmējs Andris Reinholds.

— Pie jums jau ir viesojusies ķīniešu delegācija?

— Pirms Jāņiem Talsos ieradās firmas pārstāvji, kas sadarbojas ar Ķīnu, un arī Ķīnas pārstāvniecības vadītājs ar vēl dažiem ķīniešiem. Šī firma, kas sadarbojas ar Ķīnu gan nevēlas publicitāti, bet varu teikt, ka ar viņu starpniecību Talsos pārdots jau desmit īpašumu. Pašlaik Latvijā ir divi nopietni spēlētāji, vieniem ir pat speciāli izveidota mājaslapa ķīniešu valodā, kur apskatāmi nopērkamie īpašumi Latvijā.
Lai notiktu darbība, es maksāju firmai attiecīgu summu par reklāmu. Tas nav tā, ka atbrauc pircējs un es pārdodu, tā ir diezgan gara ķēde. Man paveicās tikt pie potenciālajiem pircējiem ar salīdzinoši maz starpniekiem.

— Kā tikāt pie šādas iespējas, ar jums sazinājās?

— Nē, es pats sameklēju. Caur sev pazīstamiem, protams, visur procenti jāmaksā, lai dabūtu sakarus. Tas ir jauns bizness.

— Viņiem interesē Latvija?

— Pat ļoti! Kad ķīnieši atbrauca, mēs staigājām tepat gar Talsu ezeru, jo tur man ir trīs īpašumi. Viņi visu fotografēja, priecājās par tīro dabu, zaļajiem kokiem, puķēm. Savukārt, apskatot Laidzes ielas īpašumu, viņi neticēja, ka māja apšūta ar dabīgu koku, arī iekšpusē māja ir ozolā, bērzā, osī.

Ir divas kategorijas — vieni brauc un pērk īpašumus vērtībā virs piecdesmit tūkstošiem, lai dabūtu uzturēšanās atļauju, bet otri vēlas pirkt par lielākām summām, investēt īpašumos ar domu, ka kādreiz viņi šeit dzīvos un darbosies. Ķīniešiem zeme vispār neinteresē, viņi vēlas iegādāties privātmājas, dzīvokļus, veikalus, biznesa un ražošanas telpas. Turklāt viņi nepērk tukšas ēkas, jo pēc iegādāšanās tās turpina izīrēt, lai ēkas tiktu apsaimniekotas un viņiem katru mēnesi kontā ienāktu īres maksa. Rezultātā nekas netiek zaudēts, viņam ir īpašums, viņš saņem naudu un nav nekādas galvas sāpes.

— Tātad viņu mērķis nav dzīvot Talsos?

— Tie, kas pērk pa lēto, to dara tikai uzturēšanās atļauju dēļ. Ir arī tādi, kam ir nopietni nodomi.

— Vai pašlaik pārdotajos īpašumos neviena ķīniešu ģimene nedzīvo?

— Nē. Man bija saruna par vienu dzīvokli, un tad man viņi jautāja, vai varu atstāt iekšā visas mēbeles. Iespējams, ka viņi atbrauks padzīvot, bet izdevīgāk viņiem ir izīrēt. Par viņu iegādātajiem īpašumiem turpina rūpēties firmas pārstāvji, kas palīdzēja noslēgt darījumu, viņi uzņemas visu apsaimniekošanu. Ja kāds vairs negrib īrēt telpas, viņi ķīniešu vietā meklē citus. Protams, ķīnieši par šo pakalpojumu maksā.

— Jūs daudzus savus īpašumus pašlaik vēlaties pārdot, vai par tiem ir interese?

— Vietējie nav pircēji, jo bankas kredītus nedod. Runāju ar vienas bankas pārvaldnieci, viņa pastāstīja, ka nedēļā izskata trīs četrus pieteikumus par hipotekārā kredīta piešķiršanu māju iegādei. Pieprasītā summa — divdesmit pieci līdz trīsdesmit tūkstoši. Tas parāda, ka cilvēkiem reāli nav naudas. Te pērk krievi, bijušo PSRS valstu cilvēki, lai gan viņiem vairāk interesē Rīga, Jūrmala. Jelgavas pusē ir daudz ķīniešu, Cēsīs, arī Jelgavā, Ozolniekos, Baldonē. Ķīnieši tur iet latviešu bērnudārzos, latviešu skolās. Viņi ļoti ātri apgūst valodu, ir ļoti čakli.

— Kā ir ar ražošanas teritorijām?

— Pašreiz virmo gaisā visādas domas. Viņiem vairāk interesē vietas, kur ir lielāka apdzīvotība, piemēram, Jelgava. Tur viņi pērk zemi un būvēs daudzdzīvokļu mājas, blakus būs ražošana, veido infrastruktūru. Mums te, Talsos, nav ne gāzes, ne dzelzceļa. Talsi ir interesanti kā atpūtas zona, turklāt šeit īpašumiem ir zemākā cena. Diemžēl visiem Talsi ir nedaudz par tālu.

— Cik īpašumu pašlaik esat gatavs pārdot?

— Jāsāk ar to, kāpēc es vispār tos pārdodu. Vispirms neredzu vairs Latvijā nekādas perspektīvas. Savā laikā īpašumus pirku, ņēmu kredītus un vergoju zviedru bankām. Tos iegādājos stratēģiski labās vietās tūrisma biznesam. Man bija vesels aplis izdomāts. Nopirku īpašumus pie Talsiem, Upesgrīvā, Rojā, tālāk — Ģipkā, Kolkā, Mazirbē un tad caur Dundagu atpakaļ uz Talsiem. Es, pat nacionālo jūtu vadīts, no Zviedrijas latviešiem atpirku īpašumus. Man bija ieplānoti kempingi, sāku projektus rakstīt, bet situācija mainījās. Pavērojot, cik tūristu šeit iegriežas, sapratu, ka nebūs labi. Piebremzēju.

Savulaik man tēva brālis Anglijā nomira un atstāja mantojumu, ļoti kolosālā vietā — Kārdifā. To visu es pārdevu un ieguldīju šeit, Latvijā, lai gan jebkurā brīdī varēju aizbraukt uz turieni, kā visi tagad brauc projām…

Pirms Saeimas vēlēšanām mums te politiķi gāja ar lozungu: "Latvija, nepadodies!", bet valstī miljoni iet pa labi un kreisi, bet uzņēmumiem pēdējo santīmu skatās. Pirmkārt, piegriezās vergot zviedru bankām, otrkārt — jāpalīdz dēlam. Viņš piesaistījis Eiropas finansējumu, bet vajag vēl līdzekļu. Es negribu, lai mani bērni brauc vergot uz ārzemēm, gribu palīdzēt, tā ir vienīgā iespēja.

— Arī šo īpašumu uzturēšana noteikti prasa lielus ieguldījumus?

— Jā, pašlaik tas viss nes mīnusus. Apsaimniekošana, nekustamā īpašuma nodoklis, tāpat no zagļiem jāuzmanās.

— Vai viesošanās laikā ķīnieši izrādīja interesi tikties ar vietējās pašvaldības pārstāvjiem?

— Pašlaik viņu nav vēl tik daudz, bet nākotnē tas būs aktuāli. Ņemsim vērā ķīniešu dzimstību, visu laiku viņiem varēja būt tikai viens bērns, tagad divi. Šeit šī ierobežojuma vispār nav. Es domāju, ka, ja viņi sāks intensīvi apdzīvot Latviju, bet mūsējie tikai izbrauks, tad drīz vien dzīvosim kādā rezervuārā, tāpat kā saujiņa lībiešu.

Ķīnieši ir ļoti tālredzīgi, viņi savus bērnus laiž latviešu skolās, viņi mācās valodu, arī pieaugušie. Viņi ar laiku piedalīsies vēlēšanās, tiks ievēlēti un pēc gadiem desmit mēs iesim viņiem pabalstus lūgt.

— Medijos izskan, ka viņi nav ieinteresēti mācīties latviešu valodu, jo tai ir mazs pielietojums salīdzinājumā ar angļu un krievu valodu.

— Tā ir, bet viņi ir lojāli. Lai dabūtu pilsonību, viņiem tā latviešu valoda ir jāzina, viņi ātri mācās.

— Bībelē teikts, ka dzeltenā rase ar laiku pārņems pasauli.

— Tagad jau vairs nevajag karot, šaut. Viņi pārņems ekonomiski, jo pasaules ekonomiskā bāze ir Ķīnā, baltie cilvēki neko nevēlas darīt.

— Jūs nebaida doma, ka, piemēram, Talsu ķīniešu kvartālu nākotnē par tādu dēvēs burtiskā nozīmē?

— Dzīvē visādi kuriozi notiek. It kā caur humoru, bet jaunās slimnīcas kapsulā arī tika ielikts vēstījums latviešu un ķīniešu valodā. Pēc gadiem prognozē, ka Ķīnas ekonomika valdīs pār visu pasauli. Iespējams, mums būs arī Ķīnas valūta. Talsenieki ir ļoti tālredzīgi, jāsāk mācīties ķīniešu valoda.

— Vienīgais jautājums, vai tā ir pozitīva iezīme?

— Nē, nav, bet tā ir globalizācija, kas notiek visā pasaulē. Mēs ar savu sarkanbaltsarkano karogu varam iet un bļaustīties, bet otra lieta, ka zem šī karoga tiek darītas pretējas lietas. Krīzi tik tālu aizlaida mūsu pašu bāleliņi, un tagad par elektrību būs jāmaksā 40 procenti dārgāk. Mēs tagad vergosim. Talsos gandrīz puse cilvēku ir pazuduši; ja atbalstītu jaunos, būtu arī darbs, bet viņi iet vienreiz uz banku, otrreiz iesniedz projektu, trešajā reizē nospļaujas un aizbrauc projām. Palaižam garām tos, kas maksātu nodokļus, pelnītu pensijām. Pašlaik valsts tikai veicina aizbraukšanu.

— Vai arī savā fotosalonā izjūtat grūtības?

— Kādreiz bija jāfotografē kāzas un bēres, pasākumi. Krievu laikos fotogrāfs bija nodarbināts, tad fotogrāfs noteica toni — Rojā mičošana vienpadsmitos, Talsos citās kāzās būšu desmitos. Kādreiz nebija variantu, nāca pie manis attīstīt filmiņas, vajadzēja bildes taisīt, bet tagad viss datorā. Bizness palicis par vaļasprieku. Iekārtas ir atpirktas, ir savas telpas, bet gribas kaut ko radošāku.

— Ko jūs darīsiet, ja izdosies daļu no īpašumiem pārdot?

— Braukšu pa pasauli un fotografēšu, uztaisīšu kādu tematisku izstādi. Visu laiku ir tā, ka iekšā tas ir, bet pelēkā ikdiena nospiež vēlmes. Protams, ka man patīk darbā parunāt ar cilvēkiem, viņiem palīdzēt, bet gribas sev arī padzīvot.

— Tādēļ izskatāt visas iespējas, kam pārdot šos īpašumus?

— Jā, jo gribu savas idejas realizēt. Atskatoties uz kādreizējo, secinu, ka izdarīju lielu kļūdu, vajadzēja pirkt īpašumus Rīgā. Pāris mēnešos, izdevīgi nopērkot un pārdodot, būtu miljonārs.

— Kad plāno braukt nākamie potenciālie īpašumu pircēji no Ķīnas?

— Viņi regulāri brauc, nākamie būs pēc aptuveni divām nedēļām. Uz Talsiem viņi brauc, ja vēlas konkrēti, ko apskatīt. Firmai ir iedotas gan fotogrāfijas, gan informācija.

— Neviens no jūsu īpašumiem vēl nav nopirkts?

— Tas tik ātri nenotiek, bet interese ir.

— Ko viņi labprāt iegādātos?

— Manus īpašumus pie Talsu ezera.