VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) trešdien uzklausījis gudrona dīķu sanācijā iesaistīto ekspertu un uzņēmuma "Skonto būve" pārstāvju sniegto informāciju par gudrona dīķu sanācijas progresu un Eiropas Komisijas piesaistīto inženieru priekšlikumus, kā projektu pabeigt līdz līgumā noteiktajam termiņam - 2015.gada rudenim. Darbojoties pēc pašlaik pielietotās tehnoloģijas, ir izdevies izsmelt un iznīcināt 3000 tonnas gudrona, kas ir mazāk nekā 10% no kopējā apjoma. Šādā tempā turpinot, būtu problemātiski teritoriju attīrīt noteiktajā termiņā, uzskata Sprūdžs.
Vērienīgais Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projekts draud izgāzties. Jo ilgāka ir dīkstāve, jo mazākas izredzes iekļauties projekta īstenošanai atvēlētajos termiņos. Šobrīd uz spēles likti 14,26 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un vēl 6,11 miljoni, ko līdzfinansē Latvijas valsts. Pagājušajā nedēļā jautājums skatīts Eiropas Fondu uzraudzības komitejā kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un projekts atzīts par problemātisku, iepriekš vēstīja "Neatkarīgā".
Pērn novembrī projekta īstenotāji ziņoja par svarīgu darba uzvaru. Proti, cementa ražotāja "Cemex" krāsnī tika sadedzinātas pirmās 1000 tonnas alternatīvā kurināmā, kas pagatavots no gudrona. Tā bija ieceres pamatshēma - sūknēt no dīķa laukā sērskābi saturošo melno vielu, piesūcināt ar to sasmalcinātus atkritumus, sajaukt ar nedzēstiem kaļķiem un gādāt šo granulveida masu sadedzināšanai ļoti augstā temperatūrā Brocēnu cementa rūpnīcā. Tomēr plāns nestrādā, un apjomi, ko krāsns var paņemt pretī, ir krietni mazāki, nekā sākotnēji iecerēts.
Vērienīgais Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projekts draud izgāzties. Jo ilgāka ir dīkstāve, jo mazākas izredzes iekļauties projekta īstenošanai atvēlētajos termiņos. Šobrīd uz spēles likti 14,26 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un vēl 6,11 miljoni, ko līdzfinansē Latvijas valsts. Pagājušajā nedēļā jautājums skatīts Eiropas Fondu uzraudzības komitejā kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un projekts atzīts par problemātisku, iepriekš vēstīja "Neatkarīgā".
Pērn novembrī projekta īstenotāji ziņoja par svarīgu darba uzvaru. Proti, cementa ražotāja "Cemex" krāsnī tika sadedzinātas pirmās 1000 tonnas alternatīvā kurināmā, kas pagatavots no gudrona. Tā bija ieceres pamatshēma - sūknēt no dīķa laukā sērskābi saturošo melno vielu, piesūcināt ar to sasmalcinātus atkritumus, sajaukt ar nedzēstiem kaļķiem un gādāt šo granulveida masu sadedzināšanai ļoti augstā temperatūrā Brocēnu cementa rūpnīcā. Tomēr plāns nestrādā, un apjomi, ko krāsns var paņemt pretī, ir krietni mazāki, nekā sākotnēji iecerēts.
Trešdien sanāksmes laikā "Skonto būve" pārstāvji apliecinājuši, ka būšot gatavi jūlijā un augustā diennakts laikā izsmelt un sagatavot iznīcināšanai 16 tonnas indīgās vielas. Projektā iesaistītās puses vienojās par gudrona izsmelšanas tehnoloģijas pārskatīšanu, kas ļaus darba izpildi vēl paātrināt.
Ministrs uzsver, ka gudrona dīķu un tiem pieguļošās teritorijas sakopšana ir viens no lielākajiem vides projektiem Latvijā pēdējo gadu desmitu laikā. Gudrona dīķu piesārņojums Latvijai atstāts mantojumā no padomju gadiem, ķīmisko vielu sajaukums katru gadu sūcas tuvāk Gaujas ūdeņiem, tādēļ ne tikai VARAM, bet arī visas sabiedrības interesēs būtu būtiski to pabeigt pēc iespējas ātrāk, lai nepieļautu piesārņojuma tālāku izplatību.
Līgums ar "Skonto būve" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais būvuzņēmējs - "Skonto Būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānijas "Mueg".
Projekta izmaksas sasniedz 20,3 miljonus latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums - 6,1 miljons latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
