Aplokšņu algu saņēmējiem jāsaprot, ka vecumdienās viņi nevarēs neko atļauties, jo nebūs maksātas sociālās iemaksas, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" ceturtdien brīdināja par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju ieceltā Ināra Pētersone.
To, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji saņem algas aploksnes, precīzi pateikt nevar, taču, raugoties no tām deklarācijām, kuras iesniedz VID, tad līdz 200 latiem bruto algas ir apmēram 40%. Pētersone uzsvēra - tas vēl nenozīmē, ka visi šie cilvēki saņem algas aploksnē, tur var ietilpt arī mazkvalificētie darbi, nepilnās slodzes, lauku darbi, sezonas darbi, taču 20 līdz 25% no tiem tomēr varētu būt aplokšņu algu saņēmēji.
Pēdējā gada laikā VID novērojis pozitīvu tendenci – pieaug to algu īpatsvars, kas ir virs 500 latiem bruto. Tas liecina, ka tie, kuri ir bijuši "pelēkajā zonā", lēnām cenšas no tās iziet, raidījumā atzina Pētersone.
Pētersone uzskata, ka aplokšņu algu maksāšana nāk vēl no Padomju laikiem. Taču ir jāsaprot, ka ir ne tikai aploksnes devējs, bet arī tās ņēmējs. "Ja cilvēks, kurš saņem šo aploksni, neizprot, ka sociālās garantijas viņam nebūs vai būs tik minimālas, ka viņš arī vecumdienās neko nevarēs atļauties, tad tā ir viņa problēma," skarba ir Pētersone.
VID arī turpmāk plāno cīnīties ar "pelēkajā zonā" strādājošajiem. Pētersone cer arī mainīt VID darbinieku attieksmi pret klientiem, kas nereti mēdzot nekorekta.
Jau vēstīts, ka finanšu ministrs Andris Vilks nolēmis Pētersoni virzīt VID ģenerāldirektores amatam.
Jauna VID vadība jāizraugās, jo līdzšinējā iestādes ģenerāldirektore Nelija Jezdakova iesniedza atlūgumu. Viņa turpinās pildīt pienākumus līdz 10.jūlijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
