Jomas ielas svētki 2010 - 7
Foto: F64
Iedzīvotāju kopējais noskaņojums un optimisms par nākotni maijā ir uzlabojies, savukārt ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumus pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies. Tiesa, optimistu joprojām ir krietni mazāk par pesimistiem, liecina jaunākie "DNB Latvijas barometra" dati.

Kopējās situācijas attīstības vērtējums maijā, ja salīdzina ar aprīli, ir uzlabojies un iedzīvotāji biežāk teikuši, ka situācija attīstās pareizi. Aprīlī to norādījuši 19%, bet maijā - 25% aptaujāto. Arī lūgti novērtēt valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli, maijā iedzīvotāji bijuši kopumā optimistiskāk noskaņoti nekā aprīlī. Aptaujā retāk teikts, ka situācija ir slikta (aprīlī- 60%, maijā - 57% respondentu).

Ekonomiskā stāvokļa izmaiņas maijā vērtētas kopumā atzinīgāk nekā līdz šim 2013.gadā. Ja iepriekš iedzīvotāji biežāk uzskatīja, ka situācija pasliktinās nevis uzlabojas (indekss -4 līdz pat -11), tad maijā kritisko (20%) un atzinīgo (19%) vērtējumu starpība samazinājusies līdz minimumam (indekss -1).

Uzlabošanās vērojama arī iedzīvotāju prognozēs par to, kā ekonomiskā situācija valstī būs mainījusies pēc gada - maijā (26%) biežāk nekā aprīlī (20%) uzskatīts, ka situācija pēc 12 mēnešiem būs uzlabojusies.

Savukārt iedzīvotāju viedoklis par viņu ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies: gan martā, gan aprīlī, gan maijā to kā kopumā sliktu vērtē aptuveni divas piektdaļas aptaujāto un tikai 10% to uzskata par kopumā labu.

Būtisku izmaiņu 2013.gada pavasarī nav arī aptaujāto uzskatos par to, kā viņu ģimenes materiālais stāvoklis varētu būt mainījies pēc 12 mēnešiem: optimistiskas prognozes (martā: 21%, aprīlī: 20%, maijā: 22%) joprojām tiek sniegtas nedaudz biežāk nekā pesimistiskas (martā un aprīlī 15%, maijā - 16%).

Jaunākā "DNB Latvijas barometra" dati liecina, ka iedzīvotāju uzskati par iespējām valstī atrast labu darbu maijā ir kļuvuši nedaudz mazāk kritiski - ja aprīlī tās par sliktām uzskatīja kopumā 71% aptaujāto, tad maijā tā domāja 67%.

Savukārt valdības darba vērtējums maijā, ja salīdzina ar martu un aprīli, ir nedaudz uzlabojies: maijā (72%) retāk nekā martā (78%) un aprīlī (75%) pausta neapmierinātība, un biežāk – apmierinātība (martā un aprīlī: 18%, maijā - 21% aptaujāto).

"DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš secina, ka šoreiz "DNB Latvijas barometrs" pārsteidza ar ļoti strauju ekonomikas izmaiņu virziena indeksa lēcienu.

"Nav racionāla izskaidrojuma tam, kāpēc tas maijā pieauga no -11 līdz -1 punktam, bet jāpiebilst, ka nav skaidrojuma arī pirms tam vairākus mēnešus ilgušajai pakāpeniskajai lejupslīdei no -4 punktiem janvārī. Mūsu ekonomikas attīstības perspektīvas šajā laikā nav būtiski mainījušās," norāda Strautiņš.

Tāpat strauji pakāpies kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss, bet tas jau mēdz būt tāds nemierīgs un emocionāls. Šajā gadījumā labi kalpo skaidrojums, kas tik bieži noder valstī ar tik interesantu klimatu kā mūsējais, — maijā laikapstākļi strauji pārslēdzās no negatīvo uz pozitīvo rekordu uzstādīšanu. Runājot par ekonomikas izmaiņu virzienu indeksu, varbūt to iespaidoja arvien biežākas ziņas par eiro ieviešanas faktisko neizbēgamību, bet tādā gadījumā jāpieņem, ka liela daļa valsts iedzīvotāju klusām un pie sevis kvēli mīl eiro, tikai to nesaka, pieļauj eksperts.

Savukārt runājot par ģimenes materiālā stāvokļa indeksu, tas ap vienu un to pašu punktu šaurā diapazonā svārstās jau gandrīz divus gadus un turklāt ir ļoti tuvs līmenim 2008.gada aprīlī, kad nupat vēl strauji bija augušas algas un bezdarba kāpumu vēl īpaši nejuta. Acīmredzot atbildēs uz šo jautājumu ir ļoti spēcīgs rituāla elements, kuru var ietekmēt tikai patiešām ārkārtas situācijas un arī tad samērā nedaudz. Tikpat ilgu laiku, kā nav mainījušās prognozes par ģimenes materiālo situāciju, šis ir vienīgais noturīgi pozitīvais "DNB Latvijas barometra" pētījuma indekss, norāda eksperts.

""DNB Latvijas barometrs" ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas. Pētījuma dati iegūti Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā. Tās dalībnieki atsevišķos jautājumos varēja atzīmēt vairākas atbildes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!