Dombrovskis - viens no diviem reālākajiem kandidātiem uz EK prezidenta amatu  (483)

Avots portālam "Delfi" sacīja, ka Dombrovskis un Katainens abi šobrīd esot divi reālākie kandidāti, lai nākamgad kļūtu par EK prezidentu. "Dombrovska spēja izvest Latviju no krīzes ir viens liels viņa pluss. Otrs ir uzdrīkstēšanās un spēja ievest Latviju eirozonā, turklāt brīdī, kad tik daudziem ir bažas par eirozonas stāvokli - viņš ir izrādījis ticību Eiropas vienotajam projektam - tas ir līdera cienīgi. Godīgi sakot, viņš un Katainens ir centrālās figūras, kad tiek apspriests nākamais iespējamais prezidents."

"Vēl gan jāsagaida, kā beigsies vēlēšanas Vācijā un Eiropas Parlamentā, ja tur nenotiks dramatiskas izmaiņas, tad kandidāti varētu palikt Dombrovskis un Katainens. Kā svarīgs kritērijs būšot, cik labi kandidāts pratīs komunicēt ar sabiedrību, ne tikai ES valstu līderiem vien", atklāja partijas grupai tuvu stāvošā persona.

ETP grupas deputāts Kārlis Šadurskis, komentējot portāla "Delfi" informāciju, apstiprināja, ka šāda situācija tiešām varētu arī būt. "Ir diezgan skaidrs, tam, ko gribēs Francija, nepiekritīs Vācija, un otrādi. Līdz ar to šeit viņiem būs nepieciešams kompromiss, kas tiešām varētu būt Dombrovskis vai Somijas premjers," sacīja Šadurskis.

"Jāņem vērā, ka aizvien daudz kas, vērtējot kandidātus, ir spekulāciju līmenī, taču šie ir tie kandidāti, kuru vārdus dzird. Vērtējot abu izredzes es augstāk vērtētu Dombrovska iespējas, viņam ir vairāk kontaktu, viņš ir arī bijis jau EP deputāts. Katainenam šīs pieredzes trūkst," prognozēja Šadurskis.

Jau pērnā gada rudenī vācu mediji ziņoja, ka viens no prezidenta kandidātiem no ETP deputātu grupas varētu būt Latvijas premjerministrs Dombrovskis.

Arī  ETP priekšsēdētājs Džozefs Dauls martā atzina, ka Dombrovskis būtu labs EK prezidenta kandidāts.

Dauls sociālajā tīklā "Facebook" sacīja, ka "Ņemot vērā, kā viņam izdevās vadīt savu valsti grūtajā situācijā, kurā viņš to atrada, un viņš atšķirībā no citām valstīm neatļāvās gūt peļņu no Eiropas solidaritātes, viņš ir premjerministra piemērs, kuram vajadzētu sekot citām valstīm. Tāpēc viņš noteikti ir viens no labiem kandidātiem."

Iepriekš ārvalstu mediji ziņoja, ka no EP ETP  grupas kā reālākais kandidāts varētu būt Polijas premjers Donalds Tusks. Analītiķi komentēja, ka tas būtu simbolisks žests, ka EK prezidenta amatam izvirzītu kandidātu no jaunajām ES dalībvalstīm, turklāt no bijušajām komunistiskā režīma valstīm, jo tas parādītu šo valstu straujo attīstību un demokrātijas pārmaiņas. No šāda skatupunkta kā labi kandidāti medijos tika minēti Tusks un Dombrovskis.

Tusks pagājušajā mēnesī paziņoja, ka uz šo amatu nekandidēs un paliks Polijas politikā, vēsta Polijas sabiedriskais radio un portāla "Delfi" avoti.

ETP par savu kandidātu augstajam amatam varētu sākt lemt oktobrī, un jau nākamā gada februārī varētu būt zināms kandidāta vārds. Gala lēmums par vienu kandidātu būs jāpieņem ES Padomei un savs apstiprinājums jādod arī EP.

Otrs šobrīd aktuālākais EK prezidenta kandidāts esot 42 gadus vecais Somijas premjerministrs Jirki Katainens. Viņš īpaši uzmanību izpelnījās pēc savas uzrunas aprīlī EP Strasbūrā, kuru sāka ar emocionālu piezīmi, proti, kā viņš būdams studentu apmaiņas programmas "Erasmus" dalībnieks, Lielbritānijā kļuvis par aktīvu Eiropas idejas aizstāvi un atbalstītāju.

Atbilstoši Lisabonas līgumam ES Padome apstiprināšanai EP varētu virzīt kandidātu no politiskā spēka, kas EP vēlēšanās ieguvis vislielāko balsu skaitu.

Tā kā viena politiskā grupa, visdrīzāk, vairākumu neiegūs, par atbalstu vienam kandidātam būs jāvienojas diviem politiskajiem spēkiem, iespējams, Eiropas Tautas partijai (ETP) un Sociālistu un demokrātu progresīvajai aliansei (S&D).

S&D plāno nominēt kandidātu kongresā, kas notiks 2014.gada februārī. Jau tagad vairāki S&D eiroparlamentārieši kā savu kandidātu min pašreizēju EP prezidentu Martinu Šulcu. Ja Vācijas sociāldemokrātiem (SPD) labi veiksies savās šī gada septembra bundestāga vēlēšanās, tad Šulcam, kura kandidatūru oktobrī plāno piedāvāt SPD, izredzes kļūt par EK prezidentu pieaugs, taču kopumā eksperti Šulca iespējas nevērtē augstu.

EK prezidenta vēlēšanas notiks pēc nākamajā gada maijā paredzētajām EP vēlēšanām 2014.gada otrajā pusē.

EK prezidents amatā tiks ievēlēts uz pieciem gadiem. Pašreizējais prezidents, kopš 2009.gada, ir bijušais Portugāles premjers Žozē Manuels Barrozu.

2014.gada 4.oktobrī paredzētas 12.Saeimas vēlēšanas Latvijā.

Pirms pāris nedēļām gan partijas "Vienotība"  priekšsēdētāja Solvita āboltiņa intervijā Latvijas Radio  sacīja, ka "stāsti, ka Latvijas premjers Valdis Dombrovskis esot noguris, kā arī runas par premjera došanos uz Eiropu, esot mīti. Premjers, visticamāk, būs Vienotības premjera kandidāts arī nākamajās Saeimas vēlēšanās 2014.gadā."