Ārlietu ministrs: braukt atpakaļ uz Latviju tautiešiem neļauj arī lepnība  (219)

Ministrs gan uzsvēra, ka tā ir vesela disertācijas tēma un iemesli ir daudz un dažādi.

"Viens iemesls ir kaut kāda lepnība vai kauns braukt atpakaļ un visiem saviem radiem un paziņām atzīt, ka nemaz tik vienkārši nav. Tad ir valstis, kurās sociālā atbalsta sistēma ir daudz attīstītāka nekā Latvijā un pat, ja tu nestrādā, kaut kāds iztikas minimums ir. Ir cilvēki, kas, salīdzinot algas ar izdevumiem šajās valstīs, pēc būtības saņem to pašu samērā mazo algu, ko Latvijā, un dzīvo gandrīz to pašu dzīvi, bet viņi ir iedzīvojušies, iejutušies. Tāpat ir cilvēki, kas nevis atgriežas Latvijā, bet pārbrauc uz citām valstīm un mēģina tur," iemeslus uzskaitīja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs uzskata, ka daļa tautiešu atgriezīsies, bet atturas prognozēt, cik daudz to varētu būt.

"Es, protams, neesmu gaišreģis un nezinu, cik procentu no aizbraukušajiem varētu atgriezties. Tomēr es domāju, ka būs cilvēki, kas atgriezīsies. Turklāt būs arī tādi, kas pastrādās citur, atgriezīsies, tad atkal aizbrauks un atkal atgriezīsies," dzīves modeli veidoja Rinkēvičs.

Jau ziņots, ka diasporas jautājumi ir Ārlietu ministrijas kompetencē. Tā 2013.–2015.gadā iezīmējusi četrus rīcības virzienus – saglabāt diasporas saikni ar Latviju, veicināt latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī latviešu valodas un kultūras telpas pieejamību ārpus Latvijas teritorijas.

ĀM dati liecina, ka Lielbritānijā varētu dzīvot aptuveni 100 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, ASV – 100 tūkstoši, Īrijā – 25 līdz 30 tūkstoši un Vācijā – aptuveni 30 tūkstoši latviešu.

Valdība izstrādājusi arī reemigrācijas plānu, kura galvenais mērķis ir sniegt praktisku palīdzību emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties un ir gatavi to darīt, lai strādātu Latvijā, dibinātu uzņēmumu vai attīstītu biznesa saiknes ar Latviju.