Reirs un Circene aicina piešķirt papildu finansējumu veselības nozarei  (9)

"Pētījumi rāda, ka par savu veselību un iespējām saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi Latvijas iedzīvotāju bažas ir lielas. Ekonomiskās krīzes laikā bijām spiesti samazināt finansējumu visās nozarēs, arī veselības aprūpes nozarē. Tagad, kad Latvijas ekonomika ir stabilizējusies, ir jāpalielina budžets veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. To vistuvākajā laikā gaida ikkatrs mūsu valsts iedzīvotājs," uzsver Reirs.

Circene norāda: "Šīs valdības prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, kas ietver kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Tāpēc vēršamies pie Ministru prezidenta un finanšu ministra ar lūgumu novirzīt veselības aprūpei vitāli nepieciešamos līdzekļus. Jau pirms pāris mēnešiem Veselības ministrija ir informējusi valdību par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā. Esam iesnieguši aprēķinu par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem būtisku veselības aprūpes nozares problēmu risināšanai, kas ik dienas ietekmē gan pacientus un mediķus, gan kopējo veselības aprūpes nozares plānošanu."

Papildu finansējums nepieciešams, lai steidzami mazinātu gaidīšanas rindas un risinātu būtiskākās problēmas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā. Papildu finansējums nepieciešams tarifu palielināšanai, pēc kādiem par pakalpojumiem ārstniecības iestādēs norēķinās valsts, ņemot vērā ar pacientu uzturēšanu saistīto izdevumu, materiālu un energoresursu pieaugumu. Tāpat jāveicina kompensējamo medikamentu pieejamība un jāpalielina ārstniecības personu darba samaksa.

Jau ziņots, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.

Slimnīcu vadītāji pauž sašutumu par papildus 7 miljonu latu veselības aprūpei sadalījumu, kur slimnīcu sektoram atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne arī medikamentu cenu pieaugums.

"Slimnīcās mēs katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 Ls par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās," bija uzsvērts slimnīcu vadītāju parakstītāja atklātajā vēstulē.