IZM aprēķinu kļūdu dēļ pedagogu algām trūkst 6 miljonu latu (plkst. 15:33)  (200)

Jau 2013.gada sākumā Finanšu ministrija tika informēta par to, ka neprecīzu mērķdotāciju aprēķinu dēļ 2013.gada IZM budžetā ir radies iztrūkums. IZM arī bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par izveidojušos situāciju ar iztrūkumu mērķdotācijā pedagogu algām. Tikmēr Finanšu ministrija neoficiāli ieteica nevirzīt informatīvo ziņojumu un risināt situāciju 2013.gada laikā, portālu "Delfi" informēja IZM.

Finanšu ministrijā (FM) savukārt portālam "Delfi" norādīja, ka jau gada sākumā IZM brīdināta par iespējamiem nepareizajiem aprēķiniem. Marta sākumā valdība izskatījusi situāciju un uzdevusi Izglītības ministrijai iesniegt ziņojumu par situāciju un mērķdotācijām skolotāju algām, taču marta vidū toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis lūdzis nesniegt šo ziņojumu, un par nākamajam gadam nepieciešamo finansējumu lemt, izskatot jaunas politikas iniciatīvas.

FM arī toreiz paudusi, ka skolotāju algu mērķdotāciju izlietojums pa mēnešiem nav proporcionāls un rodas bažas, vai naudas pietiks arī pēdējiem četriem gada mēnešiem. Taču IZM norādījusi, ka ir paredzētas reformas un samazināsies skolēnu skaits, līdz ar to naudas pietikšot.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" sacīja, ka sarakste par šo jautājumu ir oficiāli fiksēta un FM nav rosinājusi neziņot valdībai par problēmām. FM uzsver, ka tik lielu kļūdu nav pieļāvusi neviena nozares ministrija un ja nozarē ir problēmas, par to ir jāziņo valdībai un tās jārisina.

Tagad izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis konstatējis, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam - iztrūkuma summa ir 6 042 100 latu.

Šogad janvārī par iztrūkuma faktu notika dienesta pārbaude, kurā konstatēts, ka 2013.gada budžeta plānošanas procesā netika nodrošināta pēctecība - atbildīgie darbinieki neveidoja un nenodeva dokumentētas lietas, un prognožu aprēķini balstījās tikai uz vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības datu izmaiņām, neņemot vērā būtiskākās izmaiņas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaitā.

"Dienesta pārbaudes komisija nebija konstatējusi tiešus pierādījumus kādas amatpersonas vainai un nekonstatēja objektīvu pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, taču ieteica veikt būtiskus kontroles pasākumus Mērķdotācijas plānošanas un sadales lēmumu pieņemšanas dokumentēšanā un pēctecības nodrošināšanā. Budžeta plānošanas pēctecība netika nodrošināta pēc tam, kad no amata tika atstādināta IZM valsts sekretāra vietniece finanšu jomā Inga Štāle. Viņa tika atstādināta no amata par pārkāpumiem, kas tika pieļauti deviņus miljonus vērtā datoru iepirkumā, ko veica IZM," teikts ministrijas paziņojumā.

Tuvākajā laikā IZM Izglītības departamentā izveidos atsevišķu izglītības statistikas un budžeta plānošanas vienība, kura nodarbosies ar mērķdotāciju aprēķiniem un plānošanu.

Lai novērstu budžeta iztrūkumu un mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, tuvākajā laikā IZM vērsīsies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildus finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus 2013.gada budžetā.

Finanšu ministrija par IZM budžeta iztrūkumu bija informēta jau kopš 2013.gada sākuma.

2013.gadā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai papildus būs nepieciešami trīs miljoni latu, vēl trīs miljonus latu ministrija nodrošinās pārplānojot esošo budžetu un pārvirzot ieekonomēto finansējumu no citām budžeta programmām. Savukārt nākamajiem diviem gadiem pedagogu algu mērķdotācijām IZM prasīs iztrūkstošos sešus miljonus latu katram gadam.

Savukārt FM paziņojumā presei uzsver, ka, ņemot vērā nepamatotos IZM pārmetumus, ministrijai jānorāda, ka nozares budžeta iztrūkums ir radies iepriekš plānotu, bet nerealizētu pedagogu darba samaksas reformu dēļ. FM uzsver, ka jau šā gada sākumā, oficiāli uzrunājot nozares ministriju, tika aizrādīta IZM nekorektā finanšu plānošana skolotāju algu jautājumā.

Pēc būtības IZM tikai pieprasa papildu valsts budžeta finansējumu, neveicot reformas nozarē un sistēmas uzlabojumus.  Savukārt  FM uzskata, ka papildu valsts budžeta resursi ir piešķirami vienlaicīgi ar strukturālo reformu pasākumu plāna apstiprināšanu, kas veicinātu izglītības sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Līdz ar to beidzot arī pedagogi sajustu būtisku ieguvumu no papildu finanšu līdzekļu piešķiršanas.

FM atgādina, ka, lai nodrošinātu piemaksu tiem pedagogiem, kuri ir saņēmuši 3. kvalifikācijas pakāpi, no 2013. gada 1. septembra ir piešķirts papildu finansējums 3,28 miljonu latu apmērā, savukārt 2014.-2016. gadam ir piešķirti 9,84 miljoni latu.

FM norāda, ka šā gada sākumā IZM pieprasīja palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016. gadā pedagogu darba samaksai, pamatojot to ar būtisku skolēnu skaita palielinājumu, sākot ar 2013./2014. mācību gadu. FM pieprasīja papildu informāciju un veica izglītojamo skaita izmaiņu analīzi, kā rezultātā secināja, ka no 2000. gada līdz 2012. gadam vidēji ap 60% no 9. klašu skolēniem turpina mācības vidusskolā, savukārt IZM prognozes aprēķinos izmantoja nekorektu pieņēmumu, ka 2013./2014. mācību gadā 80% 9. klašu skolēnu turpinās mācības vidusskolā. Līdz ar to apstiprinājās FM aizdomas, ka IZM mēģina atrisināt finansējuma nepietiekamības problēmas, nekorekti norādot skolēnu skaitu.

FM šā gada 26. februārī ar oficiālu vēstuli vērsa uzmanību uz IZM nepamatotajām un apšaubāmajām prognozēm par skolēnu skaita pieaugumu un ar to saistītajām izmaksām. IZM pilnībā atzina pieļautās kļūdas un nepamatoto finansējuma palielinājumu atsauca.

Papildus analizējot IZM iesniegtos datus, FM radās bažas, ka valsts budžetā 2013. gadam paredzētais nesadalītais finansējums mērķdotācijām pašvaldībām ir nepietiekošs, lai  nodrošinātu finansējumu 2013./2014. mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem tādā pašā apmērā kā iepriekš. Pārbaudot aprēķinus par pedagogu darba samaksas nodrošināšanu, FM konstatēja, ka vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju, vietnieku un pedagogu mēneša darba algas likmes par 10% ir paceltas visiem pedagogiem, nevis paaugstinātas tikai zemākās mēneša darba likmes kā paredzēja noslēgtais sadarbības memorands ar izglītības nozares arodbiedrībām.

Tādējādi IZM nav realizējusi iepriekš plānotās reformas nozarē, lai jau laikus atrisinātu tik būtisku jautājumu saistībā ar Latvijas pedagogu atalgojumu, un nav īstenojusi plānotos politikas rezultātus - intensīvāku atalgojuma pieaugumu pedagogiem.

Turklāt šā gada 5. martā valdība uzdeva IZM saskaņot ar FM un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) informatīvo ziņojumu par pedagogu darba samaksas reformas īstenošanas gaitu atbilstoši MK lēmumiem un turpmāk plānotajiem pasākumiem, izvērtējot valsts budžetā ieplānoto un nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksai, tajā skaitā valsts budžetā 2013. gadam paredzēto nesadalīto finansējumu 2013./2014. mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem un 2014.-2016. gadā papildu pieprasītā finansējuma pamatojumu. IZM, piekrītot norādījumiem, atteicās no pieprasītā papildu finansējuma pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem, kā arī aicināja saskaņot, ka informatīvo ziņojumu MK neiesniegs.

FM aizvien uzskata, ka IZM bija savlaicīgi jāizpilda MK dotais uzdevums un jāiesniedz informācija valdībā. Pretēji tam IZM lūdza atlikt dotā uzdevuma izpildi līdz 2013. gada 31. maijam.

FM norāda, ka IZM nekavējoties reformu kontekstā ir jārisina šis uzdevums. Savukārt FM arī turpmāk ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar nozares ministriju, lai nodrošinātu optimālāko risinājumu un valdības doto uzdevumu praktisko ieviešanu pēc iespējas tuvākā laikā.

Jau ziņots, ka satraukumu par finansējumu pedagogu algām jau gada sākumā pauda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), pat draudot toreizējam ministram Robertam Ķīlim ar demisijas pieprasījumu, bet ministrija toreiz mierināja, ka risinājums būs atrasts.