Plānotas mājdzemdības, līdzīgi kā pārējā dzemdību palīdzība, ir finansējamas no valsts budžeta, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Kā portālu "Delfi" informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums liedz finansējumu plānotām mājdzemdībām un tādejādi tiek pārkāpts Latvijas Republikas Satversmes 91. pants, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Tiesību akti jau šobrīd paredz, ka valsts nodrošina bezmaksas dzemdību palīdzību, ja dzemdības noris arī ārpus stacionāra, tajā skaitā neplānotas mājdzemdības. Savukārt plānotu mājdzemdību gadījumā sievietei valsts apmaksāta dzemdību palīdzība ir liegta.
Vērtējot sistēmiski, var secināt, ka likumdevējs Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ir paredzējis bezmaksas dzemdību, līdz ar to arī plānotu mājdzemdību, palīdzības nodrošināšanu.
Savukārt Ministru kabinets ir sašaurinājis termina "bezmaksas dzemdību nodrošināšana" īstenošanu.
Tā ir izveidojusies prakse, kas aizskar grūtnieču, kas izvēlas dzemdēt mājās, tiesības un nodara materiālo kaitējumu, nostādot tās nevienlīdzīgā situācijā kā pārējās grūtnieces, uzskata Jansons.
Atzinumā tiesībsargs uzsver, ka grūtniecēm, kas izvēlas dzemdēt mājās, ir tiesības saņemt līdzvērtīgu dzemdību palīdzības finansējuma atlīdzināšanas apjomu kā grūtniecēm, kas izvēlas dzemdēt stacionāros. Līdz ar to šo personu grupai ir tiesības vērsties Nacionālajā veselības dienestā un lūgt finanšu līdzekļu atmaksu.
Atzinumā norādīts arī uz tiesību aktu nepilnībām, kas atbildīgajām institūcijām ir jānovērš.
Tiesībsargs lūdzis ministru prezidentu, Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu mēneša laikā kopš atzinuma saņemšanas sniegt informāciju par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem Satversmes 91. pantā noteikto tiesību realizēšanu attiecībā uz plānotu mājdzemdību finansēšanu.