Ķīlis: nauda skolotāju algu palielināšanai nav iekļauta budžetā, jo aprēķini aizkavējās  (137)

"Tas nav par to, ka algām nav naudas, bet par to, lai visiem korekti pēc normatīviem tiktu palielināts atalgojums, lai nebūtu kāda grupa, piemēram, pedagogi, kas strādā ar speciālo vajadzību cilvēkiem vispārīgajās skolās, bet par to netiek samaksāts," sacīja Ķīlis.

Ķīlis skaidroja, ka brīdī, kad tikusi panākta vienošanās pedagogu atalgojumu sākt palielināt agrāk par valdības deklarācijā rakstīto, proti, no 2012.gada, nevis 2014.gada, tika aprēķināts, kāds finansējums ir nepieciešams, lai pedagogu vairumam jeb 3.kvalitātes pakāpei palielinātu algas no 2013.gada 1.septembra. Tolaik secināts, ka finansējuma pietrūkst, taču iztrūkums fiksēts 2012.gada beigās, kad valsts budžets bijis jau pieņemts un neesot bijis papildināms.

Tajā laikā IZM finanšu direktore bija Inga Štāle. Viņa piedalījusies diskusijās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un viņai bijuši jāgatavo finansējuma pieprasījuma aprēķini. Tolaik pret viņu bijusi ierosināta disciplinārlieta par datoru iepirkumu, un pēc izmeklēšanas viņa atlaista. Ķīlis gan uzskata, ka tā ir bijusi sistēmas vaina un kādu konkrētu personu vainot nevajadzētu. "Es nedomāju, ka tā ir kāda individuāla cilvēka problēma vai Ingas Štāles kāda īpaša darbība. Tas bija sarežģīts uzdevums, acīmredzot, sarežģītāks, nekā pierasts darīt. Šajā gadījumā ir tā, ka tā pirksta bakstīšana uz kādu konkrētu cilvēku nebūtu korekta. [..] No otras puses, pilnībā saprotu, ka es kā ministrs par visām tām lietām, kas savulaik ministrijā notikušas, atbildu," sacīja Ķīlis.

Ķīlis stāstīja, ka, 2012.gada jūnijā un jūlijā gatavojot aprēķinus, tie tika gatavoti uz salīdzinoši vispārīgiem datiem par skolēnu skaitu un slodzēm. Kad jaunā IZM finanšu vadība ķērās klāt pie šī jautājuma, ticis secināts, ka aprēķini veikti bez pienācīgas detalizācijas pakāpes, piemēram, skolēnu skaits absolūtos skaitļos samazinās, bet jaunākajās klasēs pieaug, nevis samazinās. Tāpat esot lielāks skaits bērnu, kas izmanto integrētās mācību programmas bērniem ar īpašām vajadzībām. Šis skaits būtiski pieaugot, un noteiktiem skolotājiem darba algas aprēķinos jāpiemēro lielāks koeficents, līdz ar to palielinās nepieciešamais finansējums. "Kad šos un līdzīgus jautājumus noprecizēja, atklājās, ka algu pieaugumam tomēr nav pierēķināti seši miljoni latu," teica Ķīlis.

Bijušais ministrs uzsvēra, ka IZM apzinājusies, ka jautājumu nepieciešamas risināt, tāpēc notikušas sarunas ar Finanšu ministriju par rīcības variantiem. "Viens no risinājumiem ir pārskatīt savas iekšējās rezerves, kur mēs sadabūjām apmēram trīs miljonus latu. Otrs bija doma sniegt to kā jauno politikas iniciatīvu uz valdību, tādā veidā argumentēt, ka nepieciešami līdzekļi," piebilda Ķīlis, "pašreizējā ņemšanās man ir nedaudz pārsteidzoša un liek domāt, varbūt, ka tur nav jautājums par pedagogu algām, bet kas pilnīgi cits."

Ķīla vērtējumā, publiska jautājuma risināšana varētu būt nepatīkama pedagogiem un radīt viņiem satraukumu, tādēļ viņa laikā šo jautājumu tika mēģināts atrisināt iekšēji. Ķīlis izteica pārsteigumu un neizpratni par Finanšu ministrijas apgalvojumiem par izglītības reformu nepabeigtību. "Tas patiešām ir kaut kas neparasts, jo parasti ierēdņi neizsaka politiskus vērtējumus, kas ir nepamatoti un pārsteidzīgi. Ceru, ka tie nav ierēdņi un tas vairāk saistīts ar ministra biroju," teica Ķīlis, paužot aizdomas, ka pret IZM vērstā kritika varētu būt saistīta ar to, ka pašreizējam izglītības ministram un "Vienotībai" nesakrīt viedokļi nodokļu izmaiņu jautājumā.

Ķīlis vēlētos, lai pedagogi pārietu uz 40 stundu darba nedēļu, līdz ar to sarežģītais mērķdotāciju mehānisms ar daudzajiem koeficentiem tiktu aizvietots ar salīdzinoši vienkāršu finansēšanas un atskaišu sistēmu.

Jau vēstīts, ka izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) konstatējis, ka iepriekšējos gados IZM budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijās pedagogu atalgojumam. Iztrūkums esot izveidojies nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas dēļ, pildot IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sadarbības memoranda nosacījumus. Kopējā iztrūkuma summa ir 6 042 100 lati.

Lai novērstu budžeta iztrūkumu un nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, IZM virza izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un ir vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus 2013.gada budžetā.

2013.gadā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai papildus ir nepieciešami seši miljoni latu. No tiem trīs miljonus latu ministrija nodrošinās, pārplānojot budžetu un pārvirzot ieekonomēto finansējumu no citām budžeta programmām, tostarp no apakšprogrammas "Studējošo un studiju kreditēšana". Savukārt nākamajiem diviem gadiem pedagogu algu mērķdotācijām IZM prasīs iztrūkstošos sešus miljonus latu katram gadam.

Kā liecina ministram iesniegtā informācija par situāciju ar mērķdotācijas finansējumu, 2013.gada janvārī par iztrūkuma faktu tika veikta dienesta pārbaude. Tās gaitā tika konstatēti būtiski trūkumi mērķdotāciju plānošanas procesā - nav pierādījumu, ka 2012.gadā budžeta sagatavošanas procesā tika veikti konkrēti aprēķini, pamatojoties uz ticamām prognozēm par mainīgajiem lielumiem, audzēkņu skaitu katrā izglītības pakāpē, pedagoģisko likmju skaitu, padziļināto programmu skaitu un citiem.

Tāpat konstatēts, ka 2013.gada budžeta plānošanas procesā netika nodrošināta pēctecība - atbildīgie darbinieki neveidoja un nenodeva dokumentētas lietas, kurās būtu pamatota lēmumu pieņemšanas procedūra, kā arī prognožu aprēķini tika veikti tikai uz vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības datu izmaiņām, neņemot vērā būtiskākās izmaiņas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaitā.

Dienesta pārbaudes komisija nebija konstatējusi tiešus pierādījumus kādas amatpersonas vainai un nekonstatēja objektīvu pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, taču ieteica veikt būtiskus kontroles pasākumus Mērķdotācijas plānošanas un sadales lēmumu pieņemšanas dokumentēšanā un pēctecības nodrošināšanā.