Reģionālo slimnīcu vadītāji: mēs prasām 1,5 miljonus latus no valsts budžeta  (8)

"Vienīgais īstermiņa risinājums kritiskās situācijas uzlabošanai Latvijas reģionālajās slimnīcās ir 1,5 miljonu latu piešķiršana, lai mēs varētu samaksāt par slimnieku ārstēšanu pirmajā pusgadā un izkļūtu no parādiem, kas izveidojušies, jo nevaram samaksāt zāļu piegādātājiem," reģionālo slimnīcu vadītāju vārdā teica Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.

Reģionālo slimnīcu pārstāvji lūdza piešķirt naudu, lai slimnīcas varētu vispār pastāvēt. Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis pauda, ka finansējums veselības aprūpē trūkst jau ceturto gadu, un nekas joprojām nav mainījies. Tāpat viņš pastāstīja, ka ekonomiskās krīzes laikā pacientu skaits nav kļuvis mazāks, bet gan audzis.

"Samazinoties pacientu maksātnespējai, pacientu skaits slimnīcās kļūst lielāks nevis mazāks. Finansējuma samazinājums nav fiksēts nevienā no normatīvajiem dokumentiem jau ceturto gadu. Mēs esam situācijā, kurā mēs ilgāk vairs nespējam dzīvot, jo nespējam nodrošināt ambulatoro medicīnisko palīdzību. Par ļoti lielu slimnieku skaitu valsts pat nesamaksā. Slimnīcas nevar vairs noturēt darbā ārstus un medicīnas māsas. Cietēji ir pacienti," atklāja Eglītis.

Arī pārējo reģionālo slimnīcu vadītāji norādīja, ka slimnīcām netiek kompensēti elektroenerģijas, siltumenerģijas un medikamentu izdevumi.

Viena pacienta dzīvības glābšana reanimācijā izmaksā ap 1,2 tūkstošiem latu, bet valsts piešķir vien 186 latus. Slimnīcu pārstāvji atklāja, ka pacienti nevar samaksāt pat vienas dienas uzturēšanos slimnīcā, kas maksā 9,5 latus.

2013.gads esot kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Vadītāji arī norāda, ka iedzīvotāju maksātspēja ir zema, tāpat ārstiem trūkst motivācijas strādās zemās algas dēļ.

Iedzīvotājiem slimības esot smagas un ielaistas, prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu, taču nekādi risinājumi situācijas uzlabošanai no valsts patlaban netiek piedāvāti, uzsver ārstniecības iestāžu vadītāji.

Veselības ministrijā norādīja, ka ministrija negrasās atkal vērsties valdībā un prasīt papildu līdzekļus veselības aprūpei. Ministrija par to bija valdību informējusi jau iepriekš, pieprasot papildus 34 miljonus latu, taču no šīs summas nozarei piešķīra vien septiņus miljonus latu, kurus dalīs stacionārajiem un ambulatorajiem pakalpojumiem.