Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pēc premjera Valda Dombrovska (V) solījuma pedagogus bez algām neatstāt, skatās cerīgi uz problēmas atrisināšanos. Ministrija arī atradusi iespēju daļu no iztrūkstošās summas – 2,5 miljonus latu – ieekonomēt RIGIBOR likmju svārstību rezultātā, portālu "Delfi" informēja ministra pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Jau vēstīts, ka izglītības un zinātnes ministrs konstatējis, ka iepriekšējos gados IZM budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies 6,04 miljonu latu iztrūkums mērķdotācijās pedagogu atalgojumam.
"Premjera solījums tomēr risināt situāciju ar pedagogu algām ir konstruktīvs pagrieziens pēdējo dienu debatē," atzinis izglītības un zinātnes ministrs.
Viņš bildis, ka ir svarīgi maksimāli ātri vairāk nekā 32 000 pedagogu un viņu ģimenēm viest skaidrību - samaksa par padarīto darbu pilnā apmērā tiks nodrošināta gan šogad, gan nākamajos gados.
"Tomēr joprojām nav skaidrs jautājums par Izglītības likuma izpildei nepieciešamā pusmiljona latu piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Šajā gadījumā Saeima ir pieņēmusi likuma grozījumus, bet Finanšu ministrija atsakās piešķirt attiecīgu finansējumu, lai likums tiktu pildīts," norāda ministrs. Viņš uzskata, ka šajā situācijā IZM un pašvaldības ir kā ķīlnieki starp valdību un Saeimu, bet lielākie cietēji ir vecāki, kuri sagaida no valdības rīcību un Satversmes un likuma normu izpildi.
Tāpat IZM trešdien paziņojusi, ka pusi no nepieciešamās summas - 3 miljonus latu, tā nodrošinās pārplānojot esošo budžetu un pārvirzot ieekonomēto finansējumu no citām budžeta programmām. Tai skaitā 2,5 miljonus no apakšprogrammas "Studējošo un studiju kreditēšana".
Daļu no skolotāju algām iztrūkstošajiem 6 miljoniem latu - 2,5 miljonus latu – tā jau ietaupījusi, un šī ekonomija ir radusies, samazinoties sešu mēnešu RIGIBOR likmei. IZM norāda, ka šī gada laikā ir samazinājusies procentu starpība, ko sedz students un ko sedz Studiju un zinātnes administrācija kredītiestādēm par izsniegto studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
Savukārt, pārējos līdzekļus 0,5 miljonu latu apmērā, ministrija plāno iegūt, izvērtējot 2013.gada apstiprinātā budžeta izpildes radītājus.
Tomēr izglītības un zinātnes ministrs pauž bažas, ka FM nostājas dēļ, un tamdēļ, ka jautājums par finansējumu mācību līdzekļiem tiks skatīts tik vēlu, var tikt apdraudēta mācību līdzekļu nodrošināšana no šā gada 1.septembra.
IZM uzsver, ka dokumenti par šī jautājuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes darba kārtībā sagatavoti savlaicīgi. Vēl pirms Saeimas sēdes, 26.jūnijā, FM tikusi nosūtīta vēstule, ar lūgumu steidzamības kārtā paust viedokli par iespējām sniegt papildus finansējumu gadījumā, ja grozījumi Izglītības likumā stāsies spēkā ar šā gada 1.septembri.
Taču FM savu atbildi sniedza vien 12.jūlijā – tajā pašā dienā, kad bija jāvirza dokumenti iekļaušanai 16.jūlija Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. Līdz ar to padarot par neiespējamu savlaicīgu dokumentu iesniegšanu.
Ņemot vērā to, ka jautājums par pedagogu algām nepieciešamo finansējumu ir steidzams, tāpēc IZM un ministrs uzstāja uz tā neatliekamu izskatīšanu Ministru kabinetā.