Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka sešu miljonu latu iztrūkums skolotāju algām radies, jo nepieciešama finansējuma aprēķināšana nebija precīza un pamatota ar ticamiem datiem, turklāt, šī gada budžeta pieprasījuma sagatavošanas laikā ministrijā nebija nedz valsts sekretāra, ne citu atbildīgo darbinieku un notika pašas ministrijas reforma.
Ministrija atzīst, ka sešu miljonu latu iztrūkumu atklāja jau janvārī, kad ministrijas darbinieki sāka modelēt un aprēķināt pedagogu motivācijas programmai nepieciešamā finansējuma variantus.
Tad arī uzsāka dienesta izmeklēšanu, kurā konstatēja būtiskus trūkumus mērķdotāciju plānošanas procesā. Pārbaudē nav gūti pierādījumi, ka 2012.gadā budžeta sagatavošanas procesā finansējums skolotāju algām aprēķināts precīzi, ņemot vērā ticamus datus un prognozes par audzēkņu skaitu katrā izglītības pakāpē, pedagoģisko likmju skaitu, padziļināto programmu skaitu un citiem.
Savukārt 2013.gada budžeta plānošanai "nebija nodrošināta pēctecība – atbildīgie darbinieki nebija veidojuši, tātad nebija nodrošinājuši savas darbības apliecinājumu ar dokumentētām lietām, kurās būtu pamatota lēmumu, t.sk. par iepriekšējo budžetu izstrādi, pieņemšanas procedūra", skaidro ministrija.
Līdz ar to finansējums aprēķināts "tikai uz vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības datu izmaiņām, neņemot vērā būtiskākās izmaiņas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaitā".
Dienesta pārbaudes komisija gan nekonstatēja tiešus pierādījumus kādas amatpersonas vainai un nekonstatēja objektīvu pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, taču ieteica būtiski uzlabot skolotāju algu mērķdotāciju plānošanu. Komisija ieteica precizēt atbildīgo ierēdņu amata aprakstus, aprēķināt katras izdevumu pozīcijas izmaiņas, kas paredz papildus izdevumus, pilnveidot skolēnu skaitu prognozēšanas procesu, uzlabot budžeta plānošanu un noteikt atbildības sadalījumu par mērķdotācijas plānošanu un sadali.
Ministrija arī norāda, ka neilgi pēc tam, kad 2012.gadā tika uzsākti mērķdotācijas aprēķini, no amata bija atbrīvota IZM Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietniece finanšu jomā, tajā laikā ministrija jau strādāja bez valsts sekretāra, viņa pienākumus pildīja valsts sekretāra vietnieks, no darba bija aizgājuši arī vairāki citi darbinieki.
Faktiski mēnesi mērķdotācijas aprēķinu laikā IZM nebija nedz valsts sekretāra vietnieka - Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora, nedz Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietnieka finanšu jomā.
Ministrs Roberts Ķīlis tolaik aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret valsts sekretāru Mareku Gruškevicu un viņa vietnieci Ingu Štāli, jo uzskatīja, ka viņu pieļāvuši pārkāpumus, kas radījuši zaudējumus, un vasarā abus ierēdņus, kā arī IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktori Inesi Gludīti no darba atlaide atlaida. Štāle un Gruškevics gan turpina tiesāties par atlaišanu.
Turklāt, bija notikusi vērienīga ministrijas strukturālā reorganizācija - izveidoti jauni departamenti, apvienojot vienā vairākus bijušos departamentus, deleģējot jaunajām struktūrvienībām citas funkcijas, mainot to vadītājus un citus darbiniekus. Šajā laikā vairākām jaunajām izveidotajām struktūrvienībām nebija vadītāju. Kopumā, 2012. un 2013.gadā darbu ministrijā pameta 73 darbinieki. Vienlaikus šajā periodā ministrijai tika uzdots īstenot vairākas ar izglītības nozari, tai skaitā pedagogu darba samaksu, saistītas reformas.
IZM uzsver, ka tās darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem valsts pārvaldē, tāpēc labākie un kompetentākie izvēlās darbu citās valsts pārvaldes iestādēs vai privātajās struktūrās.
Bet ievērojot dienesta pārbaudes komisijas ieteikumus un izglītības, ministra uzdevumā, šonedēļ ministrijā tiek veidota atsevišķa izglītības statistikas un budžeta plānošanas vienība, kura nodarbosies ar mērķdotāciju aprēķiniem un plānošanu.
Jau ziņots, ka šonedēļ IZM nākusi klajā ar paziņojumu, ka skolotāju algām šogad trūkst sešu miljonu latu. Trīs miljonus ministrija varot atrast savā budžetā, bet trīs miljonus vēlējās lūgt valdībai. Tiesa, koalīcija to neatbalstīja uzreiz, un Finanšu un Izglītības ministrijām tagad jāsaskaņo turpmākā iespējama rīcība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
