Circene solīja, ka nākamgad mediķu algas varētu nedaudz pieaugt. Nākamā gada budžetā tikai mediķu algām vien ir nepieciešami 22 miljoni latu un tā ir Veselības ministrijas (VM) nākamā gada budžeta prioritāte.
Viņa atzīmēja, ka iepriekš arī premjers Valdis Dombrovskis ( V) esot atzinis, ka veselības aprūpe kā joma ir prioritāte.
Komentējot izteikumus, ka atsevišķas mazās slimnīcas esot pat tuvu bankrotam, Circene sacīja, ka vajadzētu minēt konkrēti kuras slimnīcas tās ir. Viņas skatījumā, bankrota draudu slimnīcām nav.
Jautāta par koncepcijas ieviešanu, kas paredz veselības aprūpes sasaisti ar iedzīvotāju nomaksātajiem nodokļiem, Circene atzīmēja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju būs apdrošināti jau automātiski un tikai ap 10% būtu tie, kas būtu pašapdrošinātie. Pilotprojekts varētu tikt sākts nākamā gada jūlijā.
Tāpat viņa atzina, ka šobrīd atsevišķās slimnīcās sākts pilotprojekts, kura ietvaros apmaksa tiek veikta atbilstoši pacienta diagnozes smagumam.
VM gan pieļauj, ka šajā situācijā atkal varētu būt protesti, jo, slimnīcas par sarežģītu pacietu operācijām saņemtu lielāku summu, nekā par vienkāršākajām operācijām, lai gan abās situācijās tiek veikta ķirurģiska operācija.
Jau vēstīts, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai.
Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.
Slimnīcu vadītāji pauž sašutumu par papildus 7 miljonu latu veselības aprūpei sadalījumu, kur slimnīcu sektoram atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne arī medikamentu cenu pieaugums.
"Slimnīcās mēs katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 Ls par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās," bija uzsvērts slimnīcu vadītāju parakstītāja atklātajā vēstulē.
Šonedēļ Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) un Circene aicināja Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku (V) piešķirt papildu finansējumu veselības nozarei, neizslēdzot iespēju grozīt šī gada budžetu.
"Pētījumi rāda, ka par savu veselību un iespējām saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi Latvijas iedzīvotāju bažas ir lielas. Ekonomiskās krīzes laikā bijām spiesti samazināt finansējumu visās nozarēs, arī veselības aprūpes nozarē. Tagad, kad Latvijas ekonomika ir stabilizējusies, ir jāpalielina budžets veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. To vistuvākajā laikā gaida ikkatrs mūsu valsts iedzīvotājs," uzsver Reirs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
