Viņa noliedza pirms pāris mēnešiem izskanējušo informāciju par to, ka apsūdzētais varētu būt pazudis. Vaškeviča atrašanās vieta esot zināma gan tiesai, gan advokātiem, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņš tur neuzturas, sacīja Kvjatkovska.
Kā liecina Latvijas Tiesu portālā pieejamā informācija, nākamā tiesas sēde Vaškeviča kukuļdošanas krimināllietā paredzēta 12.septembrī plkst.10. Kvjatkovska šonedēļ nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai līdz minētajam datumam apsūdzētais būs pietiekami vesels, lai varētu piedalīties tiesas sēdē Rīgā.
Ar pašu Vaškeviču aģentūrai LETA pēdējā laikā nav izdevies sazināties, jo uz elektroniskā pasta vēstulēm viņš neatbild.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 19.martā nolēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu, taču Augstākā tiesa 5.aprīlī šo lēmumu atcēla. Dažas nedēļas vēlāk publiskajā telpā parādījās minējumi, ka Vaškevičs varētu būt pazudis, taču viņa advokāti to noliedza.
Pēc advokātu teiktā, Vaškevičs jau ilgstoši ārstējas slimnīcā Austrijā. Šī iemesla dēļ atstādinātais ierēdnis nevar apmeklēt Rīgas apgabaltiesā notiekošās tiesas sēdes krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par kukuļdošanu.
Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja advokāte Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi.
Pagājušā gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu.
Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.
Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.
Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Kā aģentūrai LETA toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
