Deg Rīgas pils - 85
Foto: DELFI Aculiecinieks

Līdzšinējās izmeklēšanas rezultāti ļauj secināt, ka, visticamāk, Rīgas pils ugunsgrēka cēloņi nav saistāmi ar būvnieku darbību, otrdien žurnālistiem sacīja pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēja "SBRE" piesaistītais izmeklētājs, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents Pīters Mansī.

Pēc viņa teiktā, pastāv maza varbūtība, ka būvnieki varētu būt atbildīgi par šī ugunsgrēka izcelšanos, jo ugunsgrēka dienā nav reģistrēti tādi būvnieku darbi, kuri varētu būt izraisījuši ugunsnelaimi.

"Būtisks faktors, kas pierāda būvnieku vainas trūkumu, ir fakts, ka ugunsgrēks sācies piecarpus stundas pēc būvdarbu beigām. Turklāt tajā dienā nebija tādu darbu, kas varētu izraisīt ugunsgrēku," sacīja Mansī.

Mansī norādīja, ka vēlētos no "policijas iegūt detalizētu laika skalu, kad notika pirmais zvans, kas ziņoja par nelaimi, kā pirmais aculiecinieks pamanīja ugunsgrēku, kā arī, kādas bija pašas pirmās ugunsdzēsēju darbības, kad tie ieradās notikuma vietā."

Tomēr šādu informāciju ekspertam policija nesniedzot. 

Mansī savu darbu pie izmeklēšanas esot uzsācis aptuveni nedēļu pēc uguns nelaimes Rīgas pilī.

Izmeklēšanā izmantoti arī aculiecinieka iesaistītie video, kas publicēti "Youtube", tādējādi rekonstruējot ugunsgrēka norises notikumus. Visa izmeklēšana balstoties uz zinātniskām metodēm.

Uzņēmuma "SBRE" pārstāve Mārīte Straume žurnālistiem norādīja, ka būvfirmas piesaistītais eksperts esot neatkarīgs, un izmeklējot notikušo individuāli, nesaņemot nekādus norādījumus no uzņēmuma.

"Mēs esam ieinteresēti uzzināt patiesību, tāpēc nolīgām pasaules klases ekspertu, kurš pēc neatkarīgas novērtēšanas varētu dot skaidrojumus, balstoties uz zinātniskiem slēdzieniem, pat ja tie norādīs, ka vainīgs ir uzņēmums, kas ekspertu nolīga," sacīja Straume.

Tāpat starptautisku ekspertu no Lielbritānijas esot piesaistījusi arī apdrošināšanas kompānija BTA.

Abi eksperti savu izmeklēšanu organizējot neatkarīgi no uzņēmējiem un savā starpā nesadarbojoties.

Jau ziņots, ka "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir pārtraukusi sarunas ar ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību "SBRE" par ugunsgrēka seku likvidēšanas apmaksu 220 900 latu apmērā no valsts līdzekļiem.

Ugunsgrēka sekas būs jānovērš par būvnieku vai apdrošinātāju naudu, portālu "Delfi" informēja VNĪ. Savukārt "SBRE" uzsver, ka nav atbildīga par ugunsgrēku un neko nemaksāšot.

VNĪ  22. jūlijā iesniedza atlīdzības pieteikumu apdrošināšanas kompānijai "Baltijas Apdrošināšanas nams", savukārt būvkompāniju apvienība "SBRE" ar šādu pieteikumu vērsusies pie apdrošinātāja "BTA".

Tāpat VNĪ turpinās sarunas ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju "SBRE", lai atrastu kopīgu valodu jautājumā par ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu apmaksu. 

"Delfi" jau vēstīja, ka 19.jūlijā VNĪ paziņoja, ka ugunsgrēka postījumu novēršana netiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, un tā jāsedz būvniekiem vai apdrošinātājiem.

Savukārt "SBRE" uz to reaģēja, paziņojot, ka kategoriski norobežojas no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos, jo tas sācies vairākas stundas pēc tam, kad būvnieki objektu nodevuši Militārās policijas uzraudzībā.

Jau ziņots, ka 20.jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko izdevās likvidēt tikai pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā.Par ugunsgrēka iemesliem sākts kriminālprocess, bet tā izcelšanās iemesli vēl nav zināmi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!